Pirmdien, 16. decembrī, ES Ārlietu padomē ministri apstiprināja 15. sankciju kārtu pret Krieviju, tostarp sankciju sarakstā iekļaujot 52 "ēnu flotes" kuģus, no kuriem 11 virzīja Latvija. Nafta un dabasgāze, kuru lielākoties Krievija eksportē, izmantojot “ēnu floti”, joprojām ir galvenais tās ienākumu avots. Papildus “ēnu flote” rada nozīmīgus vides riskus, jo daudzi no tankkuģiem ir tehniski novecojuši, nav apdrošināti u. c. ES 15. sankciju kārtā ir sankcijas arī pret 84 personām un uzņēmumiem, kuri saistīti ar Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai Krievijas aizsardzības un drošības sektora attīstību. Lēmums jau publiskots ES Oficiālajā Vēstnesī, un sankcijas stājušās spēkā 16. decembrī.
ES Ārlietu padomē individuālās sankcijas papildus piemērotas 16 fiziskām personām un trīs juridiskām personām, kuras saistītas ar Krievijas hibrīdajām aktivitātēm. Tāpat ES ārlietu ministri apstiprināja individuālās sankcijas arī pret Baltkrievijas režīmu – 26 indivīdiem un divām juridiskām personām.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Šī bija pirmā jaunās ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikā Kajas Kallasas (Kaja Kallasa) vadītā ES Ārlietu padome, un tā bija produktīva – esam apstiprinājuši 15. sankciju pakotni pret Krieviju. Šī gada sākumā ES sankciju sarakstā vēl nebija neviena kuģa, šobrīd transatlantiskā koalīcija ir sankcionējusi aptuveni 118 “ēnu flotes” kuģi. Tas panākts ciešā kopdarbā gan ar citām ES valstīm, gan Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm. Individuālas sankcijas piemērotas arī 28 Baltkrievijas juridiskām un fiziskām personām, kas ir nozīmīgi saistībā ar gaidāmajām prezidenta “vēlēšanām” 2025. gada janvārī. Attiecībā uz Gruziju izdevās panākt politisko vienošanos par Šengenas vīzu prasības atjaunošanu diplomātiskā un dienestu pasu turētājiem. Latvija līdz šim aktīvi atbalstījusi un turpinās atbalstīt sankciju noteikšanu Gruzijas valdības pārstāvjiem, tāpat Latvija turpinās atbalstīt Gruzijas sabiedrību – jauniešus, neatkarīgos medijus, NVO – visus, kuri pauduši atbalstu Gruzijas ES integrācijai.”
B. Braže aicināja ārlietu ministrus steidzami gatavot priekšlikumus ES 16. sankciju kārtai, ko plānots apstiprināt jau nākamā gada pirmajā ceturksnī. “Krievijas ekonomika ir Putina vājais punkts, un ES dalībvalstīm ir jāpārtrauc jebkādas investīcijas un uzņēmējdarbība Krievijā. Sankcijas strādā, un ES ir jāturpina sankciju spiediens uz enerģētikas un gāzes sektoriem, kas ir Krievijai ir galvenais finansējuma avots. Jāpārtrauc jebkādu tehnoloģisko risinājumu nodošana Krievijai, kurus tās izmanto agresijas karā pret Ukrainu. Tāpat jāierobežo Krievijas pieeja globāliem sakariem ar trešajām valstīm, ko tā izmanto, lai izvairītos vai apietu sankcijas,” aicināja B. Braže.
Ministrus videoformātā uzrunāja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha), informējot par aktuālo situāciju un steidzamākajām militārajām vajadzībām, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas atomelektroenerģijas staciju aizsardzībai. Ukrainas ārlietu ministrs uzsvēra: “Militārais atbalsts ir nepieciešams šodien, jo rīt var būt par vēlu.” Vienlaikus, viņš norādīja: “Krievija nav tik stipra, kā izskatās, un ir jādara viss iespējamais, lai to salauztu.”
Ministre B. Braže uzsvēra: “Militārais atbalsts ir kritiski svarīgs, lai nodrošinātu Ukrainai iespējami labākās pozīcijas kaujas laukā. Tikai tā Ukrainai būs labākas spēka pozīcijas iespējamajās miera sarunās.”
Diskusijā par situāciju Tuvajos Austrumos ministri norādīja, ka Asada brutālā režīma sabrukums ir iespēja stabilitātei un drošībai Sīrijai un reģionam kopumā, kā arī pamattiesību nodrošināšanai iedzīvotājiem. Ar piesardzīgu optimismu vērtējama Sīrijā pie varas nākušo Sīrijas atbrīvošanas apvienības (plašāk pazīstama kā HTS; Hayat Tahrir al-Sham) pārstāvju pirmie paziņojumi un apņemšanās saglabāt valsts pārvaldes struktūras.
Par ES Ārlietu padomi
Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.
Papildu informācija
Baiba Braže piedalīsies ES Ārlietu padomes sanāksmē Briselē
