2024. gada 16. oktobrī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministri apmeklēja Odesu Ukrainā. Vizīte notika laikā, kad pastiprinājušies Krievijas uzbrukumi Ukrainai, kuru dēļ ir atkal jauni bojāgājušie un ievainotie, un radīti plaši postījumi. Vajadzības ir milzīgas, īpaši enerģētikas nozarē, jo Ukraina gatavojas trešajai ziemai kopš Krievijas pilnā apmēra iebrukuma.
Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir vienotas nelokāmajā apņēmībā atbalstīt Ukrainu. Vizītes laikā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ministri informēja par plašiem palīdzības pasākumiem ziemas sezonai, reaģējot uz Ukrainas aktuālākajām vajadzībām, tostarp enerģētikas, sociālās infrastruktūras un humānās palīdzības jomā. Atbalsta mērķis ir mazināt Krievijas uzbrukumu radītās ciešanas, aukstajos ziemas mēnešos palīdzot nodrošināt pamatvajadzības – apkuri un tīru ūdeni.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “NB8 valstis ir pasaulē otrs lielākais militārā atbalsta sniedzējs Ukrainai. Viesojāmies Odesā, jo tā ir svarīga ne tikai Ukrainas ekonomikai un drošībai, bet arī globāli, jo no Odesas ostām pa Ukrainas Melnās jūras koridoru graudus transportē uz visu pasauli. Ir apbrīnojami, ka Ukraina ir atjaunojusi kravu apjomu pirmskara līmenī un spēj gan izaudzēt labību, gan to transportēt. Vienlaikus Odesa turpina būt pastāvīgi pakļauta arvien intensīvākiem Krievijas uzbrukumiem, kas kārtējo reizi pierāda, ka Ukrainai ir jāsniedz viss tai nepieciešamais militārais un finansiālais atbalsts tās kaujas spēju un pretgaisa aizsardzības stiprināšanai – un tas ietver arī jebkādu ierobežojumu atcelšanu Ukrainai izmantot tālās darbības ieročus, lai mērķētu pa militārajiem objektiem Krievijas teritorijā. Par šo visi NB8 ministri esam vienisprātis.”
“Ukraina cīnās ne vien par sevi, bet par mums visiem. Latvijas prioritātes ir mazināt Krievijas militārās kaujasspējas, turpināt nodrošināt militāru, finansiālu un citu atbalstu Ukrainai, kā arī panākt starptautisku atbalstu Ukrainai un nodrošināt Krievijas saukšanu pie atbildības visos iespējamos formātos,” preses konferencē uzsvēra B. Braže.
Ārlietu ministre arī norādīja, ka Krievijas kara ekonomiskas mašinērijas atbalsta mazināšanai svarīgi vēl vairāk stiprināt sankcijas pret Krieviju un tās līdzagresoriem. B. Braže arī uzsvēra, ka turpmāk Latvija un Ukraina sadarbosies sankciju apiešanas novēršanas jautājumos.
Zviedrijas ārlietu ministre un NB8 koordinatore Marija Malmere-Stenergārda (Maria Malmer Stenergard) Baltijas valstu un Ziemeļvalstu delegācijas vārdā norādīja: “Mūsu šodienas vizīte Odesā pauž Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nelokāmu apņemšanos atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Varonīgā cīņā pret Krievijas agresiju Ukraina aizstāv ne tikai savu, bet arī visu mūsu brīvību”.
Odesā delegāciju uzņēma Ukrainas ārlietu ministrs Anrijs Sibiha (Andrii Sybiha), lai apspriestu pašreizējo situāciju, steidzamās vajadzības, Ukrainas centienus panākt taisnīgu un ilgstošu mieru, kā arī Ukrainas progresu ceļā uz pievienošanos ES, tostarp ar to saistīto reformu progresu.
Ministri tikās ar Ukrainas Kara flotes komandieri viceadmirāli Oleksiju Neižpapu (Oleksyi Neizhpapa), kā arī ar Ģenerālprokuroratūras pārstāvjiem, kuri informēja par iegūtajiem pierādījumiem Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem pret Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem.
Amatpersonas apmeklēja Odesas militāro slimnīcu un satika ievainotos karavīrus: “Gulēt slimnīcas gultā ir grūtāk nekā atrasties kaujas frontē” – tā mums šodien atklāja karavīri, kuri pašlaik ārstējas no frontē gūtajām traumām. Savukārt slimnīcas galvenais ārsts pateicās par Latvijas atbalstu – militārajos hospitāļos ir Latvijas dotās medicīnas iekārtas. Slimnīcas apmeklējums bija ļoti emocionāls, un ļoti iedrošinošs - ukraiņu kaujas spars un gars ir nesalaužams,” uzsvēra B. Braže.
Ministri apmeklēja arī karā kritušo karavīru piemiņas memoriālu, kur nolika svecītes.
Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir atvēlējušas ievērojamus resursus Ukrainas atbalstam, un šis atbalsts turpināsies. Vizītes laikā Ukrainai tika apsolīta būtiska palīdzība, reaģējot uz Ukrainas akūtām vajadzībām enerģētikā, sociālās noturības nodrošināšanā un humānajam atbalstam pirms gaidāmās ziemas. Kopā Baltijas valstis un Ziemeļvalstis sniegs ieguldījumu, piegādājot turbīnas, ģeneratorus, saules paneļus, transformatorus, apkures iekārtas, kā arī finansiālu atbalstu enerģētikas nozarei un kritiskās sociālās infrastruktūras rekonstrukcijai. Šis un jau nākamajam gadam iezīmētais atbalsts stiprinās Ukrainas spējas nodrošināt elektroenerģiju, apkuri, tīru ūdeni, veselības aprūpes, izglītības, kā arī citu kritiski svarīgu sociālo un civilo infrastruktūru.
Baltijas valstu un Ziemeļvalstu delegācijas sastāvā Ukrainu apmeklēja NB8 sadarbības priekšsēdētāja, Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere-Stenergārda (Maria Malmer-Stenergard), Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens (Lars Løkke Rasmussen), Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna (Margus Tsahkna), Somijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Pasi Rajala (Pasi Rajala), Islandes Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Mārtins Eijolfsons (Martin Eyjólfsson), Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) and Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Bārts Eide (Espen Barth Eide).
2024. gadā Zviedrija veic Baltijas valstu un Ziemeļvalstu neformālā ārlietu un drošības sadarbības formāta jeb NB8 koordinatora pienākumus. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formāta svarīgākais elements ir kopīgi centieni stiprināt gan tūlītēju, gan ilgtermiņa militāro un civilo atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt. Iepriekš Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministri viesojās Odesā, Ukrainā, 2023. gada aprīlī, kad Latvija bija NB8 koordinatore.
Papildu informācija / fakti
- 2024. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu Ārlietu ministrijai un Finanšu ministrijai 1 736 000 eiro apmērā pasākumiem visaptverošam Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai no iepriekš valsts budžetā šogad minētajam mērķim rezervētā finansējuma.
Ministru kabinets atbalstīja pasākumus Ukrainas enerģētikas sektora, kā arī Ukrainas sabiedrības noturības stiprināšanai ziemas mēnešos. Tāpat atbalsts vērsts uz cilvēktiesību aizsardzības veicināšanu, civilo atmīnēšanu, Ukrainas ES integrācijas reformu atbalstu, kā arī Ukrainas iesaistes veicināšanu globālās pārtikas drošības stiprināšanā. No Ārlietu ministrijai piešķirtā finansējuma pārsvarā tiks veiktas iemaksas starptautiskajās organizācijās programmām, kas nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu. To vidū ir ANO programmas un struktūras, Starptautiskās Enerģētikas kopienas Ukrainas Enerģētikas atbalsta fonds, Eiropas Padomes Zaudējumu reģistrs, Pasaules Veselības organizācija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, The Halo Trust, kā arī Grain from Ukraine programma.
100 000 eiro tiek piešķirti biedrībai “Centrs MARTA”, lai veiktu Ukrainas tiesībsarga Cilvēktiesību aizsardzības centra Černihivā telpu rekonstrukciju atbilstoši Černihivas apgabala administrācijas aicinājumam. “Centrs MARTA” projektu administrē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), paplašinot Latvijas iesaisti Černihivas apgabala rekonstrukcijā.
Savukārt 250 000 eiro piešķirti Finanšu ministrijai iemaksām Pasaules Bankas "Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondā" Ukrainas makrofinansiālajam un reformu atbalstam.
Plašāk: Apstiprina 1,7 miljonus eiro pasākumiem visaptverošam Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai
- 2024. gada 11. aprīlī tika parakstīta Latvijas un Ukrainas vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām.
Plašāk: Latvija un Ukraina paraksta vēsturisku ilgtermiņa drošības saistību vienošanos
