Ziņas
Ziņojuma vāka attēls

Ceturtdien, 2024. gada 9. janvārī, ārlietu ministre Baiba Braže Ministru kabinetā iesniegusi ziņojumu par ārlietu jomā paveikto 2024. gadā un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2025. gadā. Latvijas ārpolitika ir vienota un tiek īstenota ciešā sadarbībā ar Valsts prezidentu, Saeimu, Ministru prezidenti, ministrijām, pašvaldībām, sociālajiem partneriem, tajā skaitā pilsoniskās sabiedrības, uzņēmēju un akadēmiskajām organizācijām.

Ārlietu ministrijas (ĀM) ikgadējais ziņojums ir galvenais ārpolitikas plānošanas dokuments, kurā sniegta atskaite par paveikto iepriekšējā gadā un definēti galvenie uzdevumi konkrētajam gadam. 14. janvārī ziņojumu izskatīs Ministru kabinetā, savukārt 30. janvārī notiks ikgadējās debates par ārpolitikas ziņojumu Saeimā.

“Krievijas politika ir karš, un tuvākajos gados tā nemainīsies. Ilgtermiņa saspīlējums ar Krieviju un tās draudi ir jaunā “normalitāte”, kas attiecas uz ikvienu gan Latvijā, gan mūsu sabiedrotajās valstīs. Mūsu nostāja ir skaidra – turpināsim stiprināt savu drošību un spēju atvairīt draudus, ierobežot Krieviju un vairot atbalstu Ukrainai, izmantojot Ārlietu dienesta iespējas visā pasaulē,” uzsver ārlietu ministre Baiba Braže.

2024. gads Latvijai bija nozīmīgs – apritēja 20 gadi kopš pievienošanās ES un NATO. Sadarbībā ar sabiedrotajiem Baltijā un Ziemeļvalstīs, NATO un ES u.c. līdzīgi domājošiem partneriem pasaulē 2024. gadā īstenota mērķtiecīga un koordinēta rīcība trīs galvenajos virzienos: (1) stiprināt valsts drošību un aizsardzību, noteikumos balstītu starptautisko kārtību, (2) veicināt ekonomisko izaugsmi un labklājību, ES konkurētspēju un globālo ietekmi un (3) aizsargāt mūsu valstspiederīgo intereses, iesaistīt sabiedrību ārpolitikas veidošanā un īstenošanā un izmantot diasporas potenciālu.

DROŠĪBA. Latvija prioritizēja valsts drošības stiprināšanu un atbalstu Ukrainai, Krievijas visa veida ierobežošanu un NATO sabiedroto klātbūtnes un spēju stiprināšanu mūsu reģionā. 2024. gadā bijām viena no NATO dalībvalstīm, kuras izdevumi aizsardzībai pārsniedza 3%. Kopā ar sabiedrotajiem pieņemti lēmumi, lai ieviestu Alianses militāro stratēģiju, tajā skaitā īstenotu reģionālos aizsardzības plānus. Kanādas vadībā ir būtiski palielināta NATO daudznacionālā brigāde Latvijā – pašlaik to veido vairāk nekā 3500 karavīru no 13 valstīm. 2025. gadā, pirmo reizi kopš uzņemšanas NATO, tajā iesaistīsies Zviedrija ar 600 bruņoto spēku mehanizēto kājnieku bataljonu.

Latvijas drošības situācija ir cieši saistīta ar ukraiņu tautas cīņu par savu neatkarību, tāpēc arī 2024. gadā Latvija un tās cilvēki turpināja Ukrainai sniegt visaptverošu militāru, politisku, finansiālu un humanitāru atbalstu. Ar Ukrainu esam noslēguši divpusēju vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, tostarp apņemoties arī turpmākos divus gadus sniegt militāro atbalstu 0,25 % apmērā no IKP un 15 milj. eiro rekonstrukcijai, kā arī uzņemoties citas iniciatīvas – darbs Latvijas virzītajā Dronu koalīcijā, militārā ekipējuma un bruņojuma piegāde un karavīru apmācības. 

Sankciju jomā panākts nozīmīgs progress, turpinot Krievijas spēju ierobežošanu. Pērn Latvija sniedza būtisku ieguldījumu gan ES ietvaros, gan sadarbībā ar ASV, Lielbritāniju un citiem partneriem. ES pieņemtajās 14. un 15. sankciju pakotnēs iekļauti Latvijas priekšlikumi – mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegums uz Krieviju, Krievijas izcelsmes sašķidrinātās dabasgāzes pārkraušanas ierobežojumi ES ostās, ierobežojoši pasākumi pret Krievijas “ēnu flotes” kuģiem. Tāpat izdevās ievērojami salāgot Krievijas un Baltkrievijas sankcijas. Pērn Latvija nacionālā un ES mērogā strādāja ES sankciju efektīvā izpildē, ņemot vērā, ka tieši Latvijas atbildīgie dienesti veic nozīmīgu darbu sankciju kontrolē uz ES austrumu robežas – 80 % no kravām, kas šķērso Krievijas un Baltkrievijas robežu, ir no citām ES valstīm. Latvijas prioritātes nākamajās sankciju kārtās ir tālāka Krievijas militāro spēju mazināšana, turpinot spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, divējāda lietojuma preču tirdzniecību, finanšu sfēru, propagandas mašinēriju, kā arī turpmāka “ēnas flotes” kuģu pakļaušana sankcijām. Latvija turpinās darbu ar trešajām valstīm, lai novērstu to palīdzību Krievijai sankciju apiešanā.

Latvija turpināja iestāties par Krievijas valsts un Centrālās bankas iesaldēto līdzekļu izmantošanu Ukrainas rekonstrukcijai. 

Tāpat identificējām valsts drošību apdraudošas nevēlamas personas, liedzot tām ieceļošanu Latvijā un ierobežojot to pārvietošanos Šengenas zonā.

Latvija iesaistījās trešās puses statusā ANO Starptautiskās tiesas (ICJ) lietā Ukraina pret Krievijas Federāciju, kā arī stingri atbalstīja Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) darbu saistībā ar Ukrainā izdarīto noziegumu izmeklēšanu.  Kopā ar 40 valstīm strādājām Pamatgrupas par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidē.

2025. gadā turpināsies darbs, lai izolētu Krieviju un Baltkrieviju starptautiskajās organizācijās. Piemēram, 2024. gadā Krieviju neievēlēja ANO Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisijā un ANO Pasaules pārtikas programmas izpildpadomē. Savukārt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas dalībvalstu konferencē Krieviju otro reizi pēc kārtas pārliecinoši neievēlēja organizācijas izpildpadomē. Starptautiskajās organizācijās viena no Latvijas prioritātēm ir atbalsts Ukrainai. Tas ir arī viens no Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē (2026–2027) mērķiem.

EKONOMIKA. Pērn ārlietu dienests, tostarp vēstniecību un goda konsulu tīkls, aktīvi atbalstīja Latvijas eksportējošos uzņēmējus, risinot problēmsituācijas un veidojot biznesa kontaktus.

Valsts institūciju, tostarp Ārlietu ministrijas, EM, LIAA, un citu organizāciju ieguldītais darbs rezultējies lielo investīciju projektu piesaistē un īstenošanā, piemēram, “Fibenol”, “VanOord”, “Golden Fields”, “Syfood”. Pieauguši arī Latvijas uzņēmumu eksporta apjomi ne tikai uz Eiropas valstīm, bet arī uz attālākiem tirgiem – ASV, Indiju, Japānu, Ēģipti, Korejas Republiku, Austrāliju un Kanādu. Ārlietu dienestam izdevās piesaistīt ES finansējumu dažādiem tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, “Origin Robotics”. Martā EK piešķīra līdzfinansējumu Artilērijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidei Latvijā, novembrī – 60 milj. eiro līdzfinansējumu pieciem projektiem, tostarp diviem Latvijas militāro spēju attīstības projektiem – “Patria” 6x6 bruņumašīnu un vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu “IRIS-T” iepirkumiem.

Latvija izmanto visus pieejamos ES instrumentus un iespējas, lai Latvijas uzņēmēji varētu sekmīgi darboties jaunos tirgos. Nākamajā ES daudzgadu budžetā (2028–2034) Latvijas prioritārie virzieni ir drošība un aizsardzība, kohēzija, Kopējā lauksaimniecības politika un finansējums Rail Baltica. Prioritārie darbības virzieni – cīņa pret migrācijas instrumentalizāciju hibrīdkara apstākļos, enerģētikas drošības stiprināšana un sagatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2028. gada otrajā pusē.

LATVIJAS CILVĒKI. Konsulārais dienests turpināja sniegt atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem visdažādākajās krīzes situācijās, piemēram, ministrija organizēja 141 jaunieša un 6 pieaugušo repatriāciju no Spānijas un Francijas. ĀM ciešā sadarbībā ar atbildīgajām Latvijas iestādēm izdevās no Krievijas atgriezt Latvijā mazgadīgo Moniku Bukaini pie viņas likumīgās pārstāves – mātes.

Krievijas agresīvā ārpolitika iezīmēja jaunu konsulārā darba virzienu – Latvijas pilsoņu, tostarp esošo un bijušo amatpersonu, aizsardzību pret Krievijas izsniegtajiem prettiesiskajiem un politiski motivētajiem starptautiskajiem aresta orderiem.

Ņemot vērā, ka vairāk nekā piektā daļa Latvijas pilsoņu uz laiku vai pastāvīgi dzīvo ārpus valsts robežām, būtisks ārlietu dienesta darbības virziens arī turpmāk būs sadarbība un atbalsts Latvijas diasporai, tostarp lai uzturētu latviešu valodu un kultūru ārvalstīs.

Ziņojuma sagatavošanas laikā ārlietu ministre tikās ar ārpolitikas ekspertiem, pētniekiem, jauniešu organizāciju, nevalstiskā sektora, kā arī uzņēmējdarbības nozaru pārstāvjiem un uzklausīja sabiedrības pārstāvju viedokli un ieteikumus par paveikto un darāmo ārpolitikā. B. Braže ar ziņojumu iepazīstināja un uzklausīja Saeimas deputātu ierosinājumus Ārlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā.