”Tieši tāpat, kā pirms 30 gadiem Krievijas karaspēks atstāja Latvijas teritoriju, pienāks diena, kad visa Ukraina būs brīva. Ātrāka Ukrainas uzvara ir visas ES interesēs, jo atbalsts Ukrainai un tās panākumi kaujas laukā ir cieši saistīti ar mūsu pašu drošību. Mums jāturpina kopīgais atbalsts, kas ir balstīts konkrētās Ukrainas vajadzībās, un tās ir labi zināmas – militārs atbalsts, efektīvas sankcijas, finansiāls atbalsts un – ne mazāk svarīgi – arī morāls atbalsts un kopīga cīņa un ticība Ukrainas uzvarai. Atcerēsimies, ka šodien Ukrainā atzīmē visu kritušo piemiņas dienu – visu karavīru, kuri krituši par Ukrainas neatkarību un teritoriālo nedalāmību jau kopš 2014. gada,” uzrunājot kolēģus ES ārlietu ministru sanāksmē 2024. gada 29. augustā, uzsvēra Baiba Braže.
Diskusijā par situāciju Ukrainā klātienē piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba). Viņš pateicās ES kolēģiem par visu līdz šim sniegto atbalstu, tostarp enerģētikas infrastruktūras atjaunošanai, kas ir kritiski svarīgi, ņemot vērā ziemas sezonas tuvošanos.
B. Braže atgādināja, ka šonedēļ (31. augustā) aprit 30 gadi, kopš no Latvijas teritorijas tika izvests Krievijas karaspēks, kas Latvijai izdevās, internacionalizējot šo procesu, iesaistot starptautiskās organizācijas – ANO un EDSO. Velkot vēsturiskas paralēles, B. Braže norādīja: “Krievijas agresijas karš Ukrainā nav “lokāls konflikts”, bet Krievijas politika – karš, kas rada negatīvu ietekmi un riskus globālā mērogā. Pirmais Ukrainas miera samits bija stratēģiski nozīmīgs, jo tas palīdz izgaismot un skaidrot Krievijas agresijas kara imperiālistisko dabu, kā arī internacionalizēt miera sarunu procesu. Septembrī gaidāmajā ANO Ģenerālā asamblejā ir svarīgi veicināt globālo partneru atbalstu un izpratni par ANO Statūtos, tostarp valstu teritoriālās vienotības ievērošanā balstītam miera procesam.”
Tāpat B. Braže uzsvēra, ka ES jāturpina visa veida sankciju spiediens pret Krieviju un arī Baltkrieviju, un strauji jāstrādā pie 15. sankciju kārtas, lai maksimāli samazinātu finanšu un citus resursus Krievijas kara mašinērijai. “Krievijas ienākumus papildina ne tikai gāze, bet arī nafta, tādēļ ir jāvirzās uz daudz plašākām un stingrākām sankcijām pret tā dēvēto “ēnu floti”. Savukārt G7 līmenī ir jādomā par risinājumu naftas cenu ierobežošanai – cenu griestiem Krievijas naftai.”
Ministre pauda gandarījumu par pirmo Eiropas Komisijas šovasar (26. jūlijā) veikto 1,5 mljrd.eiro pārskaitījumu no Krievijas iesaldēto aktīvu peļņas Ukrainas aizsardzībai un atjaunošanai. Vienlaikus viņa aicināja rast risinājumu, kas nodrošinātu pieeju iesaldētajiem Krievijas aktīviem ilgtermiņā un novirzītu tos Ukrainas atbalstam.
Attiecībā uz sankciju ieviešanas kontroli, B. Braže atkārtoti uzsvēra, ka tas ir ES valstu nacionālās atbildības un kompetences jautājums – nodrošināt, ka esošās sankcijas tiktu ieviestas efektīvi. “Diemžēl, šobrīd tas nenotiek. Nepietiekami tiek kontrolēti ES preču eksporta saņēmēji, piemēram, Centrālāzijas valstīs. Tas rada risku, ka sankcijas tiek apietas un Krievijā nonāk, piemēram, divējāda lietojuma preces, ko tā var izmantot karā. Tāpat tas rada nesamērīgu slogu uz ES ārējās robežas – īpaši uz Latvijas robežsardzes un muitas kolēģiem, kuri uzrauga sankciju ievērošanu un novērš pārkāpumus vai iespējas tās apiet, uz saviem pleciem iznesot visu ES smagumu.”
Saistībā ar darbu pie 15. sankciju kārtas, B. Braže rosināja, ka ES sūtni sankciju īstenošanā Deividu O'Salivanu (David O’Sullivan) informēt par problēmām saistībā ar esošo sankciju ieviešanu un problēmām, īpaši trešajās valstīs.
B. Braže arī uzsvēra, ka Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām un nemainīgi turpinās sniegt militāro un humanitāro atbalstu Ukrainai, ņemot vērā tās akūtākās vajadzības, tostarp atbalstu enerģētikas sektoram. “Pašlaik Latvijas atbalsts Ukrainai ik gadu veido 1 % no IKP, un tāds tas saglabāsies arī turpmāk.” Tāpat viņa akcentēja, ka Latvija Ukrainai piegādājusi jau 3000 dronus Latvijas vadītajā Dronu koalīcijā, un, tāpat kā šogad, arī nākamgad plāno ieguldīt Dronu koalīcijā 20 miljonus eiro. Mērķis ir piegādāt Ukrainai 1 miljonu dronu līdz 2025. gada pavasarim.
Vienlaikus, paralēli atbalstam Ukrainai, ES ir jāstrādā, lai meklētu risinājumu, kā iegrožot Krieviju. “NATO pašlaik izstrādā Krievijas iegrožošanas politiku, un arī ES līmenī ir jāizstrādā efektīva Krievijas iegrožošana, jo problēma un agresors ir Krievija,” norādīja B. Braže.
ES ārlietu ministri apsprieda arī situācijas attīstību Tuvajos Austrumos un uzklausīja ANO humānās palīdzības un Gazas rekonstrukcijas vecāko koordinatori Sigrīdu Kāgu (Sigrid Kaag) par smago humāno krīzi Gazā. B. Braže uzsvēra uguns pārtraukšanas nozīmi un aicināja spert nākamos soļus, lai novērstu konflikta plašāku reģionālo eskalāciju, kas nav neviena interesēs. Ministre pateicās par ANO centieniem un uzsvēra ES un ANO ciešās sadarbības nozīmi humānās krīzes mazināšanā.
Padomes laikā ārlietu ministriem notika arī neformāla viedokļu apmaiņa ar Turcijas ārlietu ministru Hakanu Fidanu (Hakan Fidan). Ministri pārrunāja ES-Turcijas attiecības, kā arī aktuālos globālos izaicinājumus. B. Braže atzinīgi novērtēja Turcijas atbalstu Ukrainai. Ministre aicināja Turciju strādāt kopā arī kā NATO sabiedrotajiem un panākt Krievijas agresijas pret Ukrainu pārtraukšanu.
