Ekonomiskā drošība, Ukrainas rekonstrukcijas projekti, sankcijas un attīstības sadarbības projekti – galvenie Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Ārlietu ministrijas tikšanās laikā 2024. gada 5. jūnijā pārrunātie temati.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Ekonomiskā drošība šodien ir tikpat svarīgs nacionālās drošības stūrakmens kā militārā drošība, un publiskā un privātā sektora sadarbība šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos ir stratēģiski svarīga, īpaši raugoties ilgtermiņā. Ārlietu ministrija regulāri tiekas ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, tajā skaitā uzņēmējus pārstāvošām organizācijām. Ārlietu dienesta rīcībā ir virkne efektīvu instrumentu – vēstniecības ārvalstīs, pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās, goda konsulu tīkls, kā arī sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībām, tādēļ turpmāk ārlietu dienestam ir jāspēlē aktīvāka un plašāka loma, lai palīdzētu īstenot Latvijas ekonomiskās intereses”.
Ar LDDK pārstāvjiem pārrunājot atbalstu Ukrainai, ministre uzsvēra, ka Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām, turklāt papildu visam līdz šim sniegtajam atbalstam šogad maijā Latvija un Ukraina parakstīja divpusējo vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, Latvijai apņemoties Ukrainas militāram atbalstam veltīt vismaz 0,25% no IKP nākamo gadu laikā.
“Mums ir skaidrs – atbalsts Ukrainai un nākotnes drošība Eiropā ir cieši saistīti. Tomēr visiem tas nav pašsaprotami. Ārlietu ministrija izmanto dažādus pasākumus un formātus, lai skaidrotu gan Latvijas nostāju, gan jau līdz šim veikto nozīmīgo ieguldījumu Ukrainas drošībā. Latvija un pārējās Baltijas valstis jau šobrīd ir pārsniegušas NATO izvirzīto mērķi, un pašlaik Latvijas iemaksas aizsardzībā veido 3,11% no IKP. Labā ziņa, ka uz NATO 75 gadskārtas samitu Vašingtonā absolūts vairākums NATO sabiedroto būs sasnieguši vismaz 2% no IKP ieguldījuma aizsardzībā un atsevišķi sabiedrotie pat krietni vairāk,” skaidroja Baiba Braže. Ministre arī uzsvēra, ka Ārlietu ministrija pastāvīgi izmanto arī divpusējos sadarbības formātus – gan lai informētu par Latvijas sniegto atbalstu (finansiālu, politisku, cilvēkresursu u.c.) un skaidrotu situāciju, gan lai pārrunātu turpmāko sadarbību, tajā skaitā ekonomiskās sadarbības potenciālu dažādās jomās.
Tikšanās laikā tika pārrunāta Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā (Černihivas apgabalā). Kopumā Sociālās rekonstrukcijas projektiem 2024. gadā paredzēti 2,4 milj. eiro, tostarp psiholoģiskā atbalsta projektiem 400 000 eiro, Ukrainas eirointegrācijai – 100 000 eiro un digitalizācijas projektiem – 100 000 eiro. “Arī turpmāk Ārlietu ministrija mērķēs iesaistīt Latvijas uzņēmējus Ukrainas rekonstrukcijā – gan palīdzot nodibināt kontaktus, gan informējot par projektiem ar citu donoru finansējumu,” uzsvēra B. Braže.
Saistībā ar sankcijām pret Krieviju ārlietu ministre norādīja, ka Latvija konsekventi iestājas par iespējami plašākām un spēcīgākām ES sankcijām, lai samazinātu Krievijas militārās spējas – stiprināt ES sankcijas ir pastāvīgs darbs, tajā skaitā jānodrošina maksimāli efektīva jau pieņemto sankciju ieviešana un jānovērš iespējas tās apiet. “Latvijas drošības interesēs ir samazināt ekonomisko atkarību no Krievijas. Kritiski svarīgi ir turpināt pašattīrīties, saraujot ekonomiskās saites ar Krieviju un arī Baltkrieviju. Lai maksimāli vienādotu ES sankciju ieviešanu un piemērošanu, mēs aktīvi sadarbojamies Baltijas valstu un NB8, kas ir Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, formātos, koordinējot sadarbību sankciju ekspertu, finanšu uzraugu un muitas iestāžu līmenī,” norādīja ārlietu ministre B. Braže.
Viņa arī uzsvēra, ka Ārlietu ministrija turpinās strādāt, lai padziļinātu esošās tirdzniecības saites ar ES un Ziemeļamerikas tirgiem, Japānu, Koreju, Austrāliju, savukārt eksportā šobrīd prioritāte ir apgūt jaunos un ātri augošos tirgus, tostarp Āfriku un Latīņameriku.
Tikšanās laikā pārrunāti arī attīstības sadarbības projekti, kuru loma pēdējos gados ir būtiski palielinājusies. Piemēram, 2024. gada granta projektu konkursā iesniedza rekordlielu skaitu projektu. No apstiprinātajiem 11 projektiem četri ir saistīti ar Ukrainu: medicīna (mikroķirurģija), atbalsts uzņēmējdarbībai, mašīntulkošana un cilvēktiesību stiprināšana.
Sanāksmē pārrunāti arī gaidāmie grozījumi Imigrācijas likumā saistībā ar nodarbinātību, par kuru virzību izskatīšanai Saeimā 3. lasījumā lēmums pieņems 15. maijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Savukārt saistībā ar Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju (2024–2027), kas paredz piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku un lielu lomu tālākizglītībai, LDDK un Ārlietu ministrija ir vienisprātis, ka darba devēja pieprasījumu primāri būtu jāspēj nodrošināt spējīgiem un kvalificētiem vietējiem darbiniekiem, īpaši ņemot vērā, ka Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs pārsvarā saņem vīzu un uzturēšanās atļauju pieteikumus no pārsvarā no mazkvalificētiem darbiniekiem.
