Latvijas uzņēmēju iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā un attīstības sadarbības grantu projekti, sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, ekonomiskā drošība, ES tirdzniecības politika bija galvenie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Ārlietu ministrijas (ĀM) tikšanās laikā 2024. gada 27. jūnijā pārrunātie temati.
Ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka Ārlietu ministrija uztur ciešu saikni un sadarbojas ar Latvijas uzņēmumiem un organizācijām, lai būtu informēta par aktualitātēm uzņēmējdarbībā, Latvijas nozaru speciālistu un uzņēmumu pieejamām zināšanām.
“Mēs augstu vērtējam LTRK kā sadarbības partneri. Sadarbība ar uzņēmējiem un viņu iesaiste attīstības sadarbības grantu projektos un publiskā un privātā sektora sadarbība šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos ir stratēģiski svarīga. Ekonomiskā drošība ir tikpat svarīgs nacionālās drošības stūrakmens kā militārā drošība, īpaši raugoties ilgtermiņā. Nenoliedzami, ka uzņēmēju iesaiste grantu projektos ir svarīgs faktors arī mūsu ārpolitikas un ekonomikas drošībai,” norādīja B. Braže.
Pārrunājot Ukrainas rekonstrukciju, ārlietu ministre akcentēja, ka 2024. gada valsts budžetā Ukrainas rekonstrukcijai piešķirti 5,4 milj. eiro, ko izmantos sociālās infrastruktūras atjaunošanai, psiholoģiskā atbalsta projektiem, digitalizācijas projektiem, teritoriālai plānošanai, kā arī ES jautājumos.
“Attīstības sadarbības grantu projektu loma ir būtiski pieaugusi – piemēram, 2024. gada granta projektu konkursā iesniegts rekordliels skaits projektu. No apstiprinātajiem 11 projektiem četri ir saistīti ar Ukrainu tādās jomās kā medicīna (mikroķirurģijā), atbalsts uzņēmējdarbībai, mašīntulkošana un cilvēktiesību stiprināšana. Arī turpmāk Ārlietu ministrija iesaistīs Latvijas uzņēmējus Ukrainas rekonstrukcijā – gan palīdzot dibināt kontaktus, gan informējot par projektiem ar citu donoru finansējumu,” uzsvēra B. Braže.
Ministre pauda gandarījumu, ka turpinās LTRK 2023.–2024. gada projekts Ukrainas mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam un pilsoniskajai sabiedrībai, lai veicinātu Ukrainas integrāciju ES. Projektu atbalsta ĀM, un tas ieguvis arī ASV Valsts departamenta līdzfinansējumu. Jāmin, ka LTRK jau 2021.–2022. gadā īstenoja ĀM atbalstītu projektu Ukrainas mazo un vidējo uzņēmumu integrācijai ES vienotajā tirgū, nododot Latvijas pieredzi ES prasību ieviešanā, kas saņēma arī ASV Valsts departamenta līdzfinansējumu.
“Šobrīd aktīvi strādājam, lai attīstības sadarbība sniegtu pienesumu Latvijas eksportam, jo īpaši digitālajā un IT jomā. Tāpat jūlijā plānojam parakstīt saprašanās memorandu ar ASV Attīstības sadarbības aģentūru USAID par sadarbību digitālajos jautājumos. Vienlaikus notiek aktīvs darbs ar Eiropas Komisiju, lai CFLA līdz 2024. gada rudenim iegūtu akreditāciju kā Latvijas Attīstības sadarbības aģentūra, kas ļaus tieši iesaistīties EK attīstības sadarbības finansējuma īstenošanā. CFLA jau šobrīd iesaistās liela apjoma projektos kā Latvijas puses projekta koordinators, tostarp arī sadarbībā ar uzņēmējiem saistītām NVO,” skaidroja B. Braže.
Ministre uzsvēra, ka Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām.
Saistībā ar sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju ārlietu ministre norādīja, ka Latvija konsekventi iestājas par iespējami plašākām un spēcīgākām ES sankcijām, lai samazinātu Krievijas militārās spējas.
“ES sankciju stiprināšana ir pastāvīgs darbs. Latvijas drošības interesēs ir samazināt ekonomisko atkarību no Krievijas. Ārlietu ministrija konsekventi iesaka pārtraukt sadarbību ar Krieviju un atbrīvoties no jebkāda veida aktīviem Krievijā – Latvijas ārlietu dienesta iespējas aizsargāt Latvijas uzņēmumu intereses Krievijā ir ļoti minimālas,” uzsvēra B. Braže.
Viņa arī aicināja Latvijas ražojošos un eksportējošos uzņēmumus pievērst pastiprinātu uzmanību eksporta partneriem trešajās valstīs, lai nepieļautu militārajā rūpniecībā izmantojamo preču nonākšanu Krievijas rīcībā. ĀM jau iepriekš ir tikusies ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem, kuru saražotā produkcija caur trešajām valstīm bija nonākusi Krievijas tirgū. Lai maksimāli vienādotu ES sankciju ieviešanu un piemērošanu, Ārlietu ministrija aktīvi sadarbojas Baltijas valstu un NB8 valstu formātā, koordinējot sadarbību sankciju ekspertu, finanšu uzraugu un muitas iestāžu līmenī.
Ministre uzsvēra, ka ārlietu dienesta rīcībā ir virkne efektīvu instrumentu - vēstniecības ārvalstīs, pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās, goda konsulu tīkls, sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībām – uzņēmēju atbalstam, un dienesta loma tiek arvien aktivizēta, lai palīdzētu īstenot Latvijas ekonomiskās intereses. B. Braže uzsvēra, ka ĀM turpinās strādāt, lai stiprinātu esošās tirdzniecības saites ar ES un Ziemeļamerikas tirgiem, Japānu, Koreju, Austrāliju, savukārt eksportā šobrīd prioritāte ir apgūt jaunos un ātri augošos tirgus, tostarp Āfriku un Latīņameriku. Tāpat viņa aicināja Latvijas uzņēmumus aktīvāk izmantot ārlietu dienesta iespējas.
Tikšanās laikā pārrunāta arī jaunā Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija (2024–2027). Tāpat pārrunātas ES aktuālitātes.
