2025. gada 14. aprīlī Luksemburgā ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmē, kur pārrunāja turpmāko militāro atbalstu Ukrainai, 17. sankciju kārtā iekļaujamos Krievijas ekonomikas sektorus, kā arī cīņu pret Krievijas nekonvenciālo apdraudējumu un Krievijas atbildības nodrošināšanu.
“Krievijas barbariskais uzbrukums Ukrainas civiliedzīvotājiem pilsētā Sumi skaidri apliecina, ka agresora mērķi nav mainījušies. Mūsu atbalstam Ukrainai jābūt nelokāmam. Svarīga ne tikai politiskā griba un finansējums, bet arī pašas Eiropas industriālā kapacitāte nodrošināt nepieciešamo militāro atbalstu. Tikpat svarīgi ir salāgot ES aizsardzības industrijas programmas ar NATO aizsardzības plānos noteiktajiem mērķiem un spējām,” teica ārlietu ministre B. Braže.
Ārlietu padomei videokonferences režīmā pievienojās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) un uzsvēra, ka Ukraina novērtē jebkuru militāro atbalstu, kuru sniedz ES dalībvalstis. Šobrīd īpaši nepieciešamas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tāpat Ukrainas ārlietu ministrs pauda cerību, ka ES augstās pārstāves iniciatīva par munīcijas lādiņu piegādi Ukrainai tiks realizēta visdrīzākajā laikā.
Padomes diskusijā par turpmāko militāro atbalstu Ukrainai 2025. gadā ministri apsprieda ES misiju Ukrainā attīstību un pilnveidi atbilstoši Ukrainas vajadzībām. Ārlietu ministre Baiba Braže ES ministru diskusijā pateicās par ES augstās pārstāves pūliņiem Ukrainas atbalstam un atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas darbu, īstenojot ReArm Europe plānu, kurš paredz iespēju finansēt arī militāro atbalstu Ukrainai un stiprināt pašas Eiropas militārās ražošanas kapacitāti.
Ministri bija vienisprātis, ka ekonomiskais spiediens pret Krieviju jāstiprina, lai nepieļautu Krievijas spēju atjaunošanos. B. Braže norādīja: “Sankcijas strādā, Krievijas kara ekonomika jūk un brūk. Nav pieļaujama sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju mīkstināšana vai atcelšana. 17. sankciju kārtā jākoncentrējas uz energoresursu un izejvielu eksporta tālākiem ierobežojumiem, transporta un loģistikas sektora sankcionēšanu un tehnoloģiju importa novēršanu. Jāmeklē tiesiskie risinājumi visu Krievijas Centrālās bankas iesaldēto līdzekļu novirzīšanai Ukrainas atbalstam. Tāpat nepieciešams rast kopīgu ES risinājumu Eiropas Miera mehānisma līdzekļu 6,6 mljrd. eiro apmērā atbloķēšanai.” Ministri uzsvēra nepieciešamību sagatavot arī jaunu sankciju kārtu pret Krievijas nekonvencionālo apdraudējumu.
“Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā. Eirointegrācijas process ir Ukrainas drošības garantiju būtisks elements, kura ieviešana jāturpina. Nepieciešams panākt ES vienošanos par Ukrainas iestāšanās sarunu 1. daļas (pamattiesības) uzsākšanu,” uzsvēra B. Braže.
Tāpat ES ārlietu ministri apsprieda Krievijas atbildības nodrošināšanu par agresijas noziegumu un panākto progresu Īpašā tribunāla izveidei. ES augstā pārstāve rosināja paziņot par tā darbības uzsākšanu 9. maijā.
Ministri apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos, tostarp Sīrijā. Baiba Braže akcentēja: “Cieši jāsadarbojas ar reģionālajiem un globālajiem partneriem, īpaši ASV un arābu valstīm, lai panāktu pēc iespējas drīzu krīzes apturēšanu. Sīrijā jānodrošina miermīlīga varas pāreja.” Padome arī apstiprināja lēmumu par Irānas cilvēktiesību sankciju režīma saraksta papildināšanu ar septiņām fiziskām personām un divām juridiskām personām par to iesaisti pretlikumīgā ES pilsoņu aizturēšanā Irānā.
ES ārlietu ministri pārrunāja arī ES–Āfrikas stratēģiskās partnerības prioritātes, gatavojoties 2025. gada 21. maijā Briselē gaidāmajai ES–Āfrikas ministru sanāksmei. Baiba Braže uzsvēra, ka “svarīgi īstenot stratēģiskās komunikācijas pasākumus, lai skaidrotu ES iesaisti un ieguldījumu Āfrikas ekonomiskajā stabilitātē un attīstībā. ES redzamība un klātbūtne īpaši svarīga, ņemot vērā pieaugošo Krievijas iesaisti, dezinformācijas kampaņas Āfrikas kontinentā.” Tāpat ārlietu ministri apsprieda situāciju Sudānā, kur pašlaik ir lielākā humānā krīze pasaulē.
Pirms ES Ārlietu padomes sanāksmes notika neformāla ES ārlietu ministru un Rietumbalkānu valstu ārlietu ministru tikšanās. ES diskusijā B. Braže dalījās ar Baltijas valstu redzējumu par sadarbību ar Rietumbalkānu reģiona valstīm drošības un aizsardzības jomā. Ministre pauda gandarījumu, ka tiek atvērta nākamā Albānijas iestāšanās ES sarunu daļa un uzsvēra: “Rietumbalkānu valstu drošība un stabilitāte ir nedalāma no visas Eiropas drošības. No potenciālajām ES dalībvalstīm sagaidām viennozīmīgu atbalstu ES vērtībām, jo īpaši ārpolitikas saskaņošanu ar ES Kopējās ārējās drošības politiku, tostarp sankciju ieviešanā pret Krieviju un Baltkrieviju. Jāturpina uzsāktais ES integrācijas process un ES jāsniedz atbalsts reģiona valstu noturības veicināšanā, tostarp cīņā pret dezinformāciju un kiberuzbrukumiem.” Baiba Braže pauda, ka jebkura ES vai kandidātvalsts dalība Krievijas 9. maija parādē ir nepieņemama un ir pretrunā ar Eiropas vērtībām.
Baltijas valstis informēja ES ārlietu ministrus par piektās Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili vizīti Baltijas valstu galvaspilsētās 25.–28. martā.
Informācijai
Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.
