2023. gada 15. septembrī Ārlietu ministrijā notika pirmā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (Nordic-Baltic Eight, NB8) bruņojuma kontroles, atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas direktoru sanāksme.
Atklājot sanāksmi, Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktors Raimonds Oškalns uzsvēra: “Latvija atbalsta ciešāku NB8 sadarbību, lai mūsu kopīgās bažas, intereses un vērtības starptautiskajā arēnā tiktu sadzirdētas. NB8 valstu interesēs ir tāda drošības vide, kurā dominē uzticēšanās, paredzamība un skaidri noteikumi, kurus visas valstis stingri ievēro.”
Krievijas agresija pret Ukrainu vistiešākajā veidā ir ietekmējusi noteikumos balstīto starptautisko kārtību. Bruņojuma kontroles līgumi un mehānismi, kas bija vērsti uz drošības un uzticības stiprināšanu, tagad atrodas eksistenciālu izaicinājumu priekšā. Direktori pievērsās arī stratēģiskās stabilitātes jautājumiem, iezīmējot stratēģisko ieroču samazināšanas līguma New START nozīmi un Ķīnas kā kodolvalsts iesaisti bruņojuma kontrolē. Tāpat tika pārrunāta kodoldrošības situācija Ukrainas Zaporižjes atomelektrostacijā, Irānas saistību izpilde, kas izriet no Kopējā visaptverošā rīcības plāna (JCPOA), un Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumi. Direktori bija vienisprātis, ka efektīva masu iznīcināšanas ieroču un konvencionālā bruņojuma kontrole un neizplatīšanā sekmē globālo un reģionālo drošību.
Informācijai
NB8 sadarbības formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Latvija ir šī gada koordinējošā valsts un viena no tās prioritātēm NB8 koordinācijā ir noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšana. Pēc Latvijas ierosinājuma NB8 valstis par bruņojuma kontroles aktuālajiem jautājumiem šādā formātā diskutēja pirmoreiz.