“Baltijas valstis ir nobažījušās par Krievijas bruņoto spēku klātbūtnes būtisku palielināšanos pie Ukrainas – Krievijas robežas un Krimas pussalā,” uzturoties kopīgajā darba vizītē Kijevā šodien uzsvēra trīs Baltijas valstu ārlietu ministri. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ministri bija vienisprātis, ka šāda Krievijas rīcība būtiski pastiprina drošības draudus reģionā un potenciāli var izraisīt Krievijas – Ukrainas konflikta turpmāku eskalāciju.
Trīs Baltijas valstu ārlietu ministru darba vizīte Kijevā 2021. gada 15. aprīlī tiek organizēta, lai apliecinātu solidaritāti ar Ukrainu, kā arī paustu atbalstu tās suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās.
Uzturoties Kijevā, Baltijas valstu ārlietu ministri tikās ar savu Ukrainas kolēģi ārlietu ministru Dmitro Kulebu (Dmytro Kuleba). Tāpat Baltijas valstu amatpersonām plānotas tikšanās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmigaļu (Denys Shmyhal), Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Dmitro Razumkovu (Dmytro Razumkov), vicepremjeri Eiropas integrācijas jautājumos Olhu Stefanišinu (Olha Stephanishyna) un aizsardzības ministru Andriju Taranu (Andrii Taran).
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem tikšanās laikā ar Ukrainas amatpersonām pauda viedokli, ka Krievijas agresīvā retorika, propagandas un dezinformācijas aktivitātes ir nepieņemamas un satraucošas. Latvija diskusijās ar saviem Eiropas kolēģiem un NATO sabiedrotajiem turpinās norādīt uz nepieciešamību sūtīt Krievijai stingrus vēstījumus, brīdinot par nopietnām sekām iespējamās militārās agresijas gadījumā pret Ukrainu.
E. Rinkēvičs atzīmēja, ka Ukrainas līdzšinējā nosvērta reakcija uz Krievijas provokācijām un aktīvā rīcība, informējot par Krievijas destruktīvajām aktivitātēm reģionā, apliecina starptautiskajai sabiedrībai, ka par situācijas eskalāciju ir atbildīga tieši Krievija. “Uzskatām, ka jāturpina sekot Krievijas darbībām, nodrošinot stingru atbildes reakciju no Ukrainas partneru puses,” norādīja ārlietu E. Rinkēvičs. Latvijas ārlietu ministrs arī atkārtoti pauda atbalstu Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanai Ukrainai.
Tiekoties ar Ukrainas amatpersonām, E. Rinkēvičs arī apliecināja atbalstu Eiropas Savienības neatzīšanas politikai saistībā ar Krimas nelikumīgo aneksiju. Ministrs atgādināja, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas izteica atbalstu Ukrainas iniciētai Krimas platformas iniciatīvai, kas ir svarīgs instruments Krimas aneksijas neatzīšanas kontekstā.
Saistībā ar Ukrainas Eiropas integrācijas centieniem Latvijas ārlietu ministrs pozitīvi novērtēja Ukrainas līdzšinējo stingro apņemšanos turpināt reformu īstenošanas kursu, uzrādot vērā ņemamo progresa vairākas jomās. “Vienlaikus nepieciešams nodrošināt sistemātisku pieeju reformu ieviešanai, īpaši attiecībā uz tieslietu reformu un korupcijas novēršanu,” minēja E. Rinkēvičs.