2020. gada 2. jūnijā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas ārlietu ministri tikās Tallinā, lai pārrunātu ar Covid-19 saistītus tematus, reģionālo sadarbību un starptautiskās attiecības. Šis ir pirmais Tallinā rīkotais augsta līmeņa pasākums kopš Covid-19 epidēmijas sākuma un tāpēc nozīmīgs konkrēts solis, lai reģionā atjaunotu pirmskrīzes stāvokli un pārvarētu ierobežojumus.
Covid-19 krīze ir skārusi ikvienu. Tā ietekmēja katru valsti, katru cilvēku, un mēs joprojām mācāmies, kā ar to cīnīties. Šobrīd mēs vēl analizējam mācības, ko guvām krīzes saasinājuma posmā, kad saskārāmies ar daudziem neparedzētiem izaicinājumiem. Vienlaikus mūsu pūliņi ir vērsti uz to, lai atrastu iespējas kopīgi – reģionālā, ES un pasaules līmenī – pārvarētu krīzi un saskaņotu pēckrīzes pasākumus, kam jāsamazina krīzes nelabvēlīgā ietekme daudzās nozarēs, īpaši tautsaimniecībā un sociālajā un drošības jomā.
Pašreizējā krīze mums jau ir atgādinājusi, ka galvenais ir vienotība un sadarbība – vēlreiz uzsverot, reģionālā, ES un pasaules līmenī –, kad jāpārvar izaicinājumi vai jāapsver, kā reaģēt vai rīkoties. Sadarbība sākas ar ciešiem kontaktiem un informācijas apmaiņu starp kaimiņiem. Baltijas valstīm un Polijai ir kopēji mērķi, kas attīstījušies gadu gaitā un izriet no kopējas pagātnes.
Raugoties uz tuvākajām kaimiņvalstīm, viena no svarīgākajām jomām ir pastāvīgs atbalsts Austrumu partnerības valstīm.
Mūsu prioritāte joprojām ir drošības stiprināšana reģionā. Mēs uzsveram nepieciešamību turpināt attīstīt NATO aizsardzības spējas mūsu reģionā, tostarp apmācībā, manevros un palielinot četru NATO daudznacionālo kaujas grupu savietojamību un kāpinot reģiona pretgaisa aizsardzības spējas. Mēs esam vienojušies paplašināt darbu, lai veidotu noturību pret kiberapdraudējumu un hibrīdo apdraudējumu, tā sniedzot ieguldījumu ES un NATO darbībā šajā jomā. Mēs uzsveram, ka nepieciešams steidzami veikt atbilstošus ieguldījumus militārās mobilitātes infrastruktūras un procedūru izveidē. Amerikas Savienoto Valstu paplašināta militāra klātbūtne mūsu reģionā ir būtiska drošības sastāvdaļa. Mums arī jārīkojas, lai nodrošinātu sakaru, tostarp 5G tehnoloģiju, drošība.
Nozīmīgs drošības palielināšanas aspekts ir uzsvars uz reģionālās savienojamības attīstību, stratēģisku reģionālu enerģētikas un transporta infrastruktūras projektu ieviešanu, arī Trīs jūru iniciatīvas satvarā, un ES digitalizācijas programmas realizāciju. Mūsdienīgāki un attīstītāki savienojumi ir svarīgi, lai paplašinātu visa reģiona ekonomisko potenciālu. Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem caur Poliju ir būtiska mūsu valstu energodrošībai. Ņemot vērā Covid-19 radītos sarežģījumus ekonomikā, pietiekams ES finansējums ir izšķirošais faktors šī projekta veiksmīgai noslēgšanai. Turklāt reģiona ekonomikas stiprināšana kopā ar ES līmeņa ekonomikas atveseļošanas plānu sniegs ieguldījumu mūsu valstu ekonomikas noturībā, izaugsmē un darbavietu veidošanā, izmantojot arī potenciālu, ko rosina ES pāreja uz „zaļo” ekonomiku. Ekonomiskā sadarbība reģiona un ES līmenī vienoti un efektīvi jāturpina dažādos virzienos, tostarp, lai stiprinātu un atbalstītu ES vienoto tirgu. Jāturpina centieni pasaules mērogā, lai kopīgiem spēkiem saglabātu atvērtu un elastīgu starptautisko tirdzniecību un transporta iespējas, tādējādi līdz minimumam samazinot jau tā milzīgo triecienu mūsu valstu tautsaimniecībai.
Mēs vēlreiz apliecinām savu apņemšanos turpināt kopīgu darbu, rodot risinājumus šābrīža izaicinājumiem, lai veicinātu drošību un labklājību reģionā un visā Eiropā.