Atklājot šī gada pirmo Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēdi 2025. gada 28. februārī, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde uzsvēra sabiedrības noturības stiprināšanas nozīmi pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Viņa aicināja diasporas organizācijas un medijus iesaistīties dezinformācijas apkarošanā, būt aktīviem partneriem vēlēšanu procesa organizēšanā un vēlētāju informēšanā, kā arī turpināt sniegt nozīmīgu ieguldījumu ekonomisko sakaru veicināšanā. Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze informēja par ārpolitikas prioritātēm, uzsverot, ka atbalsts Latvijas valstspiederīgajiem un viņu iesaiste ir viena no trīs pašreizējām ārpolitiskajām prioritātēm līdzās drošības un tautsaimniecības jautājumiem. Diasporas konsultatīvās padomes dalībnieki informēja par plāniem 2025. gadam, savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte skaidroja gaidāmo pašvaldību vēlēšanu procesu.
“Diasporas organizācijas ir nozīmīgas ne tikai kā kultūras un izglītības projektu īstenotājas, ekonomikas stiprinātājas, bet tām šajā brīdī ir ārkārtīgi svarīga loma arī kā politiskajam lobijam,” teica parlamentārā sekretāre.
D. Melbārde runāja par diasporas iesaisti vēlēšanu procesā, uzsverot, ka būtiski ir ieklausīties diasporas viedoklī par vēlēšanu likumā ierosinātajiem grozījumiem un ka jāmazina šķēršļi Latvijas pilsoņu ārvalstīs dalībai vēlēšanās. Parlamentārā sekretāre pozitīvi novērtēja neseno tikšanos ar Eiropas Latviešu jauniešu biedrību un viņu vēlmi veidot ciešāku sadarbību ar jauniešiem Latvijā, kā arī motivāciju piedalīties valsts aizsardzības dienestā. D. Melbārde atzinīgi vērtēja arī Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF) un norādīja, ka ekonomikas sakaru veicināšana šobrīd ir viena no būtiskākajām Ārlietu ministrijas prioritātēm, kurā nozīmīgs ir diasporas ieguldījums. Parlamentārā sekretāre atzina, ka diasporas medijiem šobrīd ir liela nozīme darbā, lai nodotu patiesu informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē, un lai Latvijas sabiedrība iegūtu aktuālo informāciju par diasporu un par notiekošo ārzemēs.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze izteica pateicību diasporas organizācijām par veiksmīgo iepriekšējā gada sadarbību, kā arī atzinību DKP darba grupām par paveikto. Z. Grauze pozitīvi vērtēja šogad plānotos diasporas pasākumus – Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, 4. Starptautiskajās organizācijās strādājošo latviešu profesionāļu forumu, Eiropas kultūras dienās Bredfordā, Austrālijas Latviešu kultūras svētkus. Šogad īpaša vērība tiks pievērsta komunikācijas kampaņām diasporas pilsoniskās aktivitātes veicināšanai, tostarp iesaistei Latvijas vēlēšanu procesā, kā arī informējot par valsts aizsardzības dienestu.
Vēstniece aicināja pieredzējušas diasporas organizācijas dalīties pieredzē biedrības veidošanā ar mazāk pieredzējušām kopām, mudinot diasporu uz pašorganizēšanos un jaunu reģistrētu biedrību veidošanu.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs informēja par PBLA darba vizīti Rīgā no 24. līdz 28. februārim, kuras laikā notika tikšanās ar vairākām amatpersonām, valsts institūcijām, un sabiedrības partneriem, un sarunu galvenie temati bija Latvijas aizsardzības stiprināšana un ekonomika. P. Blumbergs izcēla diasporas organizāciju nozīmi ekonomikas un investīciju piesaistē Latvijai un valsts drošības stiprināšanā, kā arī diasporas pārstāvju veikto nozīmīgu politiskā lobija darbu Latvijas interešu aizstāvībā savās mītnes zemēs. Viņš atzina, ka šī brīža sarežģītajā politiskajā situācijā ar vēsu prātu prioritizēt vēsturisko attiecību uzturēšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. P. Blumbergs uzsvēra, ka ir svarīgi veidot ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi, mazinot birokrātiju un sakārtojot nodokļu jautājumus.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte skaidroja gaidāmo pašvaldību vēlēšanu procesu un pasta balsošanas kārtību vēlētājiem ārvalstīs. Prezentācijas noslēgumā K. Saulīte aicināja savlaicīgi gatavoties arī 2026. gada Saeimas vēlēšanām, informējot CVK par plānoto vēlēšanu iecirkņu skaitu ārvalstīs.
Diasporas konsultatīvās padomes darba grupu vadītāji, kuru pārziņā ir latviešu valodas un izglītības, remigrācijas koordinācijas un diasporas mediju jautājumi – Aira Priedīte, Miks Muižarājs un Indulis Bērziņš – klātesošos iepazīstināja ar 2025. gada darba prioritātēm un plānotajām aktivitātēm.
Aira Priedīte uzsvēra, ka šī gada plānos ir atbalstīt diasporas skolotāju izaugsmi, veidojot seminārus mazās darba grupās, kā arī risināt jautājumu par tālmācību diasporā un vienotas platformas izveidi latviešu valodas apguvei.
Miks Muižarājs kā galvenos darbības virzienus uzsvēra vienotas informācijas platformas veidošanu remigrantiem, atbalstu remigrantiem valsts valodas prasmju uzlabošanā un uzņēmējdarbības uzsākšanai vai turpināšanai, atgriežoties Latvijā.
Indulis Bērziņš norādīja, ka šī gada prioritātes mediju darba grupai ietver diasporas mediju patstāvības veicināšanu, diasporas mediju iesaisti dezinformācijas apkarošanā un komunikāciju ar valsts iestādēm par diasporas mediju iekļaušanu dažādos mediju atbalsta pasākumos.
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja Inta Mieriņa detalizētāk raksturoja plānoto pētījumu, kura mērķis būs apzināt diasporas interesi un iesaisti investīcijās Latvijā, līdzšinējo pieredzi un izaicinājumus.
Sēdes laikā dalībnieki ievēlēja divus DKP nepastāvīgos pārstāvjus, kā to paredz padomes nolikums. Sākot no 2025. gada 12. jūlija, padomē darbu turpinās biedrības “Latvieši.com” valdes priekšsēdētājs Indulis Bērziņš un Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” izpilddirektors Uldis Dimiševskis.
Nākamā Diasporas konsultatīvās padomes sēde ir plānota 2025. gada 6. jūnijā.
Papildu informācijai
Diasporas konsultatīvās padome kā padomdevējas institūcija dibināta 2019. gada maijā un kopš tā laika veicina saskaņotu diasporas politikas veidošanu un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Diasporas konsultatīvās padomē ir 26 pārstāvji, un ir vienlīdz plaši pārstāvētas gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan diasporas organizācijas.
Diasporas politiku, iesaistot diasporas locekļus, organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas, īsteno Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, plānošanas reģioni, pašvaldības un citas valsts pārvaldes institūcijas, veicot Diasporas likumā, Plānā darbam ar diasporu un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
Ārlietu ministrija nodrošina vienotas diasporas politikas izstrādi un koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu.
