2025. gada 18. februārī Varšavā, Polijā, parlamentārā sekretāre Dace Melbārde ES Eiropas lietu ministru neformālajā sanāksmē diskutēja par Eiropas drošības un noturības jautājumiem, kā arī nākamā ES daudzgadu budžeta 2028.–2034. gadam prioritātēm. Eiropas lietu ministri diskutēja arī par hibrīdo apdraudējumu, ar ko ikdienā saskaras ES paplašināšanās procesā esošās valstis, un nepieciešamajiem iespējamiem pretpasākumiem.
Kopš Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā 2022. gada 24. februārī hibrīdie apdraudējumi ES, NATO un to dalībvalstīm ir būtiski pieauguši. Hibrīdie apdraudējumi skar arī tās valstis, kuras ir jau sākušas vai vēlas sākt sarunas par iestāšanos kādā no minētajām organizācijām. 2024. gadā ar hibrīdajiem apdraudējumiem saskārās Moldova, Ukraina, kā arī Rietumbalkānu valstis – Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija, kā arī Gruzija.
Dace Melbārde: “Kritiski svarīgi ir stiprināt Eiropas Savienības paplašināšanās procesā esošo valstu drošību un noturību pret hibrīdo apdraudējumu, terorismu, manipulatīvu iejaukšanos, dezinformāciju un kiberuzbrukumiem. Kandidātvalstīm ir skaidri jāapzinās Krievijas mērķtiecīgā politika, veicinot un uzturot to atkarību no Krievijas energoresursiem vai izplatot pret ES vērtībām mērķētus vēstījumus medijos un publiskajā telpā. Svarīga ir arī dalīšanās ar pieredzi – arī ES var daudz mācīties no Ukrainas karā gūtajām mācībām, lai stiprinātu savu noturību.”
Balstoties uz Somijas Republikas bijušā prezidenta un Eiropas Komisijas prezidentes īpašā padomnieka Sauli Nīnistes, kopā ar ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaju Kallasu sagatavoto ziņojumu “Drošāk kopā – Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšana” (angļu valodā) un rekomendācijām, dalībnieki diskutēja par Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības krīzēm stiprināšanu.
D. Melbārde: “Drošība ir visa pamatā – drošība ir priekšnosacījums gan ekonomiskajai izaugsmei, gan cilvēku labklājībai. Iedzīvotājiem jākļūst aktīvākiem un informētākiem par savu lomu drošības stiprināšanā. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nepieciešama pilnīgi jauna pieeja, lai veicinātu ES gatavību reaģēt uz pašreizējām un potenciālām krīzēm. Sabiedrības noturības spēju stiprināšana un iesaiste krīžu pārvarēšanā ir nozīmīga daļa no ilgtspējīgas Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības.”
Diskusijā par nākamo ES daudzgadu budžetu D. Melbārde norādīja, ka, plānojot ambiciozu budžeta kopapjomu, jāņem vērā ģeopolitiskā realitāte, tostarp attiecībā uz finansējumu drošības un aizsardzības vajadzībām, lai īpaši atbalstītu ES Austrumu pierobežas reģionus. Lai stiprinātu ES konkurētspēju, svarīgi turpināt teritoriālo, ekonomisko un sociālo konverģenci ar tradicionālo politiku, proti, kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas palīdzību. Latvija ir atvērta diskusijām gan par finansējuma dažādošanu, gan izmaiņām ES daudzgadu budžeta struktūrā, ja tās ir vērstas uz efektivitātes uzlabošanu un fokusējas uz instrumentiem, kuri pārklājas.
ES daudzgadu finanšu shēma ir politikas un finanšu plānošanas mehānisms, kas nosaka ES budžeta maksimālo kopapjomu un izdevumus. Pašreizējais ES daudzgadu budžets ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Latvijas prioritārie virzieni nākamajās ES daudzgadu budžeta perioda sarunās ir drošība un aizsardzība, kohēzijas politika, kopējā lauksaimniecības politika un atbalsts Rail Baltica projekta īstenošanai.
ES Eiropas lietu ministru neformālās sanāksmes notiek reizi pusgadā ES Padomē prezidējošajā valstī, kas šī gada pirmajā pusē ir Polija. Savukārt formālās Vispārējo lietu padomes sanāksmes tiek rīkotas Briselē un Luksemburgā reizi mēnesī.
