2024. gada 30. maijā Latvijas vēstniecības Helsinkos atkārtoti rīkoja diskusiju un vēsturisko foto slaidu skati, piedaloties latviešu jaunās paaudzes vēsturniekiem Unai Bergmanei un Gustavam Strengam.
Vēsturnieka Gustava Strengas moderētajā diskusijā pētniece Una Bergmane stāstīja par savu eseju "Tā pati valsts, tas pats nams" un Latvijas vēstniecības Somijā ēkas vēsturi kā vēstures procesu kontinuitātes simbolu.
“Vai tiesības var uzvarēt varu un kādas ir Baltijas pagātnes mācības? Kādas bija Latvijas un Somijas attiecības pēc Somijas un Latvijas valstu dibināšanas 1917. un 1918. gadā? Vai starpkaru periodā Somija bija nozīmīgs partneris Latvijai? Vai Baltijas valstu okupācijas neatzīšana un Krimas aneksijas neatzīšana ir savstarpēji saistītas parādības? Kas notika ar ēku pēc pamiera starp Somiju un PSRS 1944. gadā? Kādu lomu Latvijas starptautiskajā atpazīšanā deviņdesmito gadu sākumā spēlēja pirmskara Latvijas diplomāti, kuri vēl bija dzīvi 80. gadu beigās?” – diskusijā vēsturnieki šķetināja šos un vēl citus jautājumus.
Pēc diskusijas klātesošie aplūkoja vēsturiskos fotoattēlus, kā arī apskatīja ēkas interjera dizaina pērles, tai skaitā ēkas griestu un sienu gleznojumu – somu mākslinieka Bruno Tūkanena (Bruno Tuukkanen) oriģinālo sausās freskas darbu. B. Tūkanens ir radījis līdzīgas freskas arī Somijas Parlamenta, Helsinku Universitātes un vairāku baznīcu ēkās. B. Tūkanens ir arī viens no diviem mūsdienu Somijas karoga autoriem. Ēkas kultūrvēsturiskos stāstus apkopoja un izstāstīja tulkotāja un žurnāliste Gunta Pāvola.
Una Bergmane ir Gada vēsturniece Latvijā, kā arī starptautiski novērtēta, saņemot balvu "Cambridge Baltic Geopolitics Network Publication Prize 2024" par grāmatu "Politics of Uncertainty: The United States, the Baltic Question, and the Collapse of the Soviet Union" ("Nedrošības politika: Amerikas Savienotās Valstis, Baltijas jautājums un Padomju Savienības sabrukums").
Šobrīd Una Bergmane ir Somijas akadēmijas stipendiāte, pētniece un pasniedzēja Helsinku universitātes Aleksanteri institūtā.
Vēsturnieks Gustavs Strenga ir Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošais pētnieks. Darbojies kā pētnieks arī Freiburgas, Tallinas un Greifsvaldes universitātēs, kā arī bijis izstāžu kurators Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Diskusija 30. maijā tika rīkota publiskās diplomātijas programmā Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes lobija kampaņas atbalstam. Kampaņas mērķis ir nodrošināt Latvijas sekmīgu ievēlēšanu 2025. gada vēlēšanās ANO Drošības padomē uz laiku no 2026. līdz 2027. gadam, kur uz vēlētā locekļa vietu Latvija kandidē pirmo reizi. Tās moto – “Kopā par mieru un noturību”. Dalība ANO Drošības padomē būtu viens no nozīmīgākajiem instrumentiem Latvijas ārpolitisko interešu īstenošanai un aizstāvēšanai, kā arī ļautu vēl vairāk paplašināt Latvijas starptautisko sadarbību, dodot ieguldījumu pasaules mieram un noturībai.
