Ņemot vērā Krievijas radītos draudus un konfrontējošo politiku reģionā, šogad jūnijā gaidāmajā NATO Madrides samitā ir jāpieņem stingri un konkrēti lēmumi Austrumu flanga drošības stiprināšanai. To, 2022. gada 14.–15. maijā Berlīnē (Vācija), piedaloties NATO ārlietu ministru neformālajā sanāksmē, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
NATO ministru neformālā sanāksme Berlīne tika organizēta, lai diskutētu par Somijas un Zviedrijas attiecībām ar NATO, atbalstu Ukrainai un alianses atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu. Tāpat ministri pārrunāja gatavošanos NATO samitam Madridē, kā arī alianses Stratēģiskās koncepcijas jautājumu.
Saistībā ar gatavošanos NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmei Madridē 2022. gada 28.–30. jūnijā E. Rinkēvičs atzīmēja, ka nepieciešams turpināt centienus palielināt dalībvalstu aizsardzības izdevumus, lai nodrošinātu adekvātu finansējumu alianses uzdevumu pilnvērtīgai īstenošanai mūsdienu stratēģiskajā vidē. Ir jāuztur pielāgošanas temps, panākot, lai NATO spētu veikt sekmīgu adaptāciju nākamajā desmitgadē, pauda viedokli E. Rinkēvičs.
Latvijai ir svarīgi, lai NATO Stratēģiskā koncepcija reālistiski un bez ilūzijām atspoguļotu esošo drošības vidi, tās izaicinājums un apdraudējumus. Koncepcijā, Latvijasprāt, ir jābūt atspoguļotiem tādiem elementiem kā Krievijas ilgtermiņa radītie draudi aliansei, uzsvars uz kolektīvo drošību kā NATO pamatuzdevums, alianses turpmāka politiska un militāra adaptācija, transatlantiskā vienotība, jauno tehnoloģiju radītie izaicinājumi, NATO-ES sadarbība un atvērto durvju politikas apliecināšana. Latvijas interesēs ir Stratēģiskajā koncepcijā skaidri norādīt, ka reģiona teritorijas aizsardzībai un Krievijas atturēšanai ir nepieciešamas fundamentālas izmaiņas NATO atturēšanā un aizsardzībā.
Diskusijā par Krievijas karu Ukrainā Latvijas ārlietu ministrs teica, ka Krievija rada eksistencionālus draudus eiroatlantiskās telpas drošībai. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka nav paredzama Krievijas radīto draudu mazināšanās tuvākajos gados. Tāpēc ir svarīgi, lai NATO ilgtermiņa atturēšana un aizsardzība būtu pilnīgāk pielāgotai jaunajai stratēģiskajai realitātei un aktuāliem drošības izaicinājumiem. “Katrā Baltijas valstī ir nepieciešama apjomīgākā NATO sabiedroto spēku pastāvīga klātbūtne, kas ietvertu apstiprinājumu ar pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmām un citām reģiona kritiski iztrūkstošām spējām,” teica E. Rinkēvičs.
Tāpat Berlīnes neformālajā sanāksmē NATO ārlietu ministri uzklausīja Somijas un Zviedrijas kolēģu sniegto informāciju par šo valstu valdību sagatavotajiem nacionālās drošības ziņojumiem. Latvijas ārlietu ministrs pauda atbalstu Somijas un Zviedrijas ātrākai uzņemšanai aliansē, jo tas ievērojami veicinās Baltijas jūras reģiona un visa NATO austrumu flanga drošību, kā arī stiprinās alianses atturēšanas un aizsardzības spējas. Pēc E. Rinkēviča domām, Somijas un Zviedrija ir tuvākās NATO partnervalstis ar profesionāliem, spējīgiem un NATO standartiem atbilstošiem bruņotiem spēkiem. Latvija iestājas par šo valstu uzņemšanu aliansē, ņemot vērā ģeogrāfisko novietojumu, līdzšinējo sadarbību, kā arī līdzīgo izpratni par apdraudējumu.