2021. gada 19. oktobrī Luksemburgā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kuras laikā notika diskusijas par šī gada 21.–22. oktobra Eiropadomē izskatāmajiem jautājumiem, Konferenci par Eiropas nākotni, kā arī par ikgadējo ES tiesiskuma ziņojumu.
E. Rinkēvičs izteica atbalstu Eiropadomes secinājumu projektam, vienlaikus paužot nostāju, ka tam ir jāatspoguļo Austrumu partnerības nozīmīgums un pirms samita jāiezīmē Austrumu partnerības politikas vadlīnijas attiecību attīstībai nākotnē. “Papildus kā nozīmīgu saredzam diskusiju par migrāciju, kur svarīgs ir robežu aizsardzības jautājums. Tāpat būtiska ir Eiropas Savienības digitālā transformācija, kas ietver digitālās kapacitātes celšanu un regulējuma veidošanu platformu mākslīgā intelekta un digitālās identitātes jomās,” akcentēja ārlietu ministrs.
Ņemot vērā, ka Eiropā šogad elektroenerģijas cenām novērots nepieredzēti straujš kāpums, ES dalībvalstis rosina vērtēt iespējamos pasākumus, lai aizsargātu patērētājus un ES konkurētspēju, par ko Eiropadomē paredzēta dalībvalstu diskusija. E. Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu ES piedāvātajiem risinājumiem energoresursu cenu krīzes mazināšanai. Vienlaikus norādot, ka svarīgi, lai īstermiņa atbalsta pasākumi un ilgtermiņa risinājumi ir saskaņā ar esošajiem tirgus principiem un konkurences noteikumiem. “Latvija piekrīt priekšlikumam izstrādāt vienotas vadlīnijas dalībvalstu rīcībai strauja elektroenerģijas cenu pieauguma gadījumā. Vadlīnijām jābūt pietiekami elastīgām, lai dalībvalstis varētu izstrādāt sev piemērotu risinājumu. Būtu lietderīgi izveidot centralizētu Eiropas platformu dabasgāzes iegādei, lai veidotu rezerves un mazinātu svārstības tirgū. Platformas struktūra, darbība un tiesiskais regulējums ir diskutējams. Tāpat straujāka atjaunojamo energoresursu projektu un energoefektivitātes pasākumu ieviešana, īpaši Fit for 55 ietvaros ceļā uz Eiropas Savienības klimatneitralitāti, īstenojama izvērtējot to ietekmi uz sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām, savlaicīgi paredzot atbalsta mehānismus,” sacīja ārlietu ministrs.
Vispārējo lietu padomē Eiropas Komisija iepazīstināja dalībvalstis ar otro ikgadējo ziņojumu par tiesiskuma situāciju ES. Eiropas Komisija šī gada 20. jūlijā ir publicējusi otro ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu, kas ietver gan situācijas aprakstu ES kopumā, gan analizē katru dalībvalsti individuāli. Ziņojumā tiek vērtētas norises attiecībā uz tiesu sistēmu efektivitāti, korupcijas apkarošanas regulējumu, plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību, kā arī citiem ar institucionālā līdzsvara nodrošināšanu saistītiem jautājumiem.
Eiropas Komisija secina, ka vairākas dalībvalstis ir turpinājušas veikt nepieciešamos soļus tiesiskuma situācijas uzlabošanā. Ziņojumā pozitīvi novērtēti vairāku dalībvalstu centieni veikt pasākumus tiesu iestāžu neatkarības stiprināšanā, korupcijas novēršanā un institucionālā līdzsvara nodrošināšanā. Joprojām pastāv problēmas, kas saistītas ar korupcijas reformu palēnināšanos atsevišķās dalībvalstīs, politisko spēku iejaukšanos plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu darbā un augstu risku ES tiesību aktu neievērošanā.