2022. gada 1. februārī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apmeklēja Melnkalnes galvaspilsētu Podgoricu un vizītes laikā tikās ar Melnkalnes augstākajām amatpersonām, lai pārrunātu Latvijas un Melnkalnes divpusējo sadarbību, Melnkalnes integrāciju Eiropas Savienībā (ES), sadarbību drošības un aizsardzības jautājumos, aktualitātes Rietumbalkānos un ģeopolitisko drošības situāciju Eiropā.
Tikšanās laikā ar Melnkalnes kolēģiem E.Rinkēvičs pauda gandarījumu par labajām un draudzīgajām attiecībām ar Melnkalni, ko raksturo regulārs politiskais dialogs starp Latviju un Melnkalni. “Latvija augstu novērtē Melnkalnes dalību NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā. Melnkalnes dalība ir nozīmīgs ieguldījums Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. No Latvijas puses esam atvērti dalīties eirointegrācijas pieredzē."
“Ņemot vērā Melnkalnes iedzīvotāju skaidri paustu proeiropeisko nostāju, ir jāveicina Eiropas Savienības pievienošanās sarunu virzība. Turpmākais progress sarunās būs atkarīgs no Melnkalnes starpposma kritēriju izpildes tiesiskuma jomā. Būtu jāstiprina centieni mediju un vārda brīvības jautājumu risināšanā, kā arī jāturpina cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību. Reformu virzībai un ilgtspējai ir nepieciešams konstruktīvs politiskais dialogs un sadarbība starp politiskajām partijām, kā arī koordinēta institūciju rīcība,” sacīja E. Rinkēvičs.
Amatpersonas pārrunāja aktuālos Rietumbalkānu jautājumus. E. Rinkēvičs pauda atbalstu skaidrai ES perspektīvai Rietumbalkānu valstīm un ticamai ES paplašināšanās politikai, kas balstīta individuālā pieejā un katras valsts nopelnos. Rietumbalkānu valstu politiskā, ekonomiskā un sociālā transformācija ir gan ES, gan Rietumbalkānu kopīgās interesēs. “Tādēļ ir svarīgi stiprināt iekļaujošu reģionālo sadarbību un reģionālas iniciatīvas, sniedzot ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. No paplašināšanās valstīm mēs sagaidām viennozīmīgu atbalstu Eiropas vērtībām, to demonstrējot arī komunikācijā ar sabiedrību,” akcentēja Latvijas ārlietu ministrs.
Amatpersonas arī pārrunāja drošības situāciju Ukrainā. Runājot par sadarbību drošības un aizsardzības jomā, E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka pašreizējā drošības situācijā nozīmīga ir vienotība transatlantisko sabiedroto vidū. Ministrs pateicās Melnkalnei par izrādīto interesi piedalīties Trīs jūru iniciatīvas samitā Rīgā šā gada jūnijā.
Latvijas ārlietu ministrs tikās ar Melnkalnes Valsts prezidentu Milo Džukanoviču (Milo Đukanović), premjerministru Zdravko Krivokapiču (Zdravko Krivokapić), premjerministra vietnieku iekšējās drošības jautājumos Dritanu Abazovoču (Dritan Abazovic), Melnkalnes parlamenta priekšsēdētāju Aleksu Bečiču (Aleksa Bečić), kā arī ārlietu ministru Džordži Raduloviču (Đorđe Radulović).
Informācijai:
Melnkalne pasludināja neatkarību no Serbijas 2006. gada 6. jūnijā, un 2006. gada 12. jūnijā Latvija atzina Melnkalnes neatkarību. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Melnkalni ir nodibinātas 2006. gada 19. jūnijā. Melnkalne kļuva par NATO dalībvalsti 2017. gadā. Kopš 2018. gada decembra Melnkalnes karavīri piedalās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Ādažos.
Melnkalne ir ES kandidātvalsts kopš 2010. gada, bet sarunas par iestāšanos sāka 2012. gadā.