2022. gada 9. jūnijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Parīzē piedalījās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Ministru Padomes sesijā, kuras centrā bija Krievijas agresijas ekonomiskās un cita rakstura sekas postpandēmijas pasaulē, tirdzniecības, vides ilgtspējas, kā arī drošības un enerģētikas jautājumi pasaulē.
“Svarīgāk nekā jebkad agrāk ir tas, lai OECD darbību vadītu mūsu kopīgās vērtības. Bez milzīgiem cilvēku zaudējumiem, Krievijas karš Ukrainā ir radījis lielas globālās ekonomikas izaugsmes problēmas, kas mums ir jārisina. Draudošā pārtikas krīze, atsacīšanās no Krievijas fosilā kurināmā un strauji augoša inflācija ir apstākļi, kas turpmāk noteiks stratēģisko preču piegādātāju izvēli pasaulē. Lai pārtrauktu Putina kara mašīnas uzpildīšanu, mēs pakāpeniski pārtraucam Krievijas enerģijas piegādes,” runājot sesijā par Krievijas agresijas ekonomiskajām un cita rakstura sekām postpandēmijas pasaulē, akcentēja E. Rinkēvičs.
Ministrs uzsvēra Latvijas atbalstu OECD un Ukrainas sadarbības biroja izveidei, vienlaikus paužot nostāju, ka Ukrainas atjaunošanai ir jānotiek roku rokā ar strukturālām reformām un valsts pārveidi. “Ir jānodrošina efektīva koordinācija starp galvenajiem starptautiskajiem dalībniekiem. Ukraina vēlas iegūt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, savukārt OECD ir jāveicina Ukrainas valsts strukturālās reformas. Īpaši ar politiskiem padomiem par labu pārvaldību, pretkorupciju, investīciju klimatu un reģionālo attīstību. Lai sasniegtu šos mērķus, OECD darbs ar Ukrainu būtu pienācīgi jāfinansē. Vienlaikus palīdzot Ukrainai, nevar aizmirst par citām valstīm, kas ir neaizsargātas pret Krieviju. Tādējādi mums ir jāpastiprina dialogs ar Eirāzijas reģionālās programmas valstīm, tostarp par tirdzniecības diversifikāciju, energoapgādes drošību, kā arī dezinformācijas un kara propagandas risināšanu,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.
OECD Ministru Padomes sesijas ietvaros notika diskusija par OECD un Āfrikas valstu sadarbību. Āfrikas valstīm ir ievērojams vēja, saules, ūdens un ģeotermālās enerģijas potenciāls, lai attīstītu enerģijas ražošanu. Piemēram, Āfrikā laikā no 2014. līdz 2019. gadam ir divkāršojies to cilvēku skaits, kuriem ir piekļuve elektroenerģijai, tādējādi pārsniedzot iedzīvotāju skaita pieaugumu. Aptuveni 600 miljoniem afrikāņu un 10 miljoniem mazo un vidējo uzņēmumu nav pietiekama pieeja elektrībai. Miljoniem Āfrikas mājsaimniecību ēst gatavošanai izmanto kokogles, malku un petroleju. Pašreizējā kokogļu patēriņa dēļ ik gadus tiek izcirsti 3% no Āfrikas mežu teritorijām. Savukārt viena no lielākajām problēmām Āfrikā ir investīciju trūkums atjaunojamajiem energoresursiem (AER). No visā pasaulē pēdējos divdesmit gados veiktajām investīcijām AER Āfrikā ieguldīti tikai 2%.
E. Rinkēvičs pauda viedokli, ka enerģētika ir Āfrikas attīstības un zaļās pārejas atslēga, kas var palīdzēt atrisināt daudzas sociālas, ekonomiskās, veselības un vides problēmas.
Āfrikā ir daudz izejvielu, kas nepieciešamas zaļās ekonomikas transformācijai. Taču ir svarīgi, lai konkurence par šiem resursiem neizraisītu vai nesaasinātu konfliktus, kā arī neradītu papildu spriedzi pārvaldībā šajās jomās. Lai īstenotos zaļās pārejas priekšrocības, ir nepieciešama visaptveroša politikas pakete, kas Āfrikas kontinentā apvieno vides mērķus, darba vietu radīšanu, sociālo vienlīdzību un visas sabiedrības labklājību, kā arī spēcīgas institūcijas un efektīva koordinācija reģionālā līmenī.
“Latvija atzinīgi vērtē OECD dialoga uzsākšanu ar Āfrikas partneriem, lai definētu OECD un Āfrikas partnerības perspektīvas. Āfrikas nozīme globālajā arēnā pieaug. Neatkarīgi no daudzajiem izaicinājumiem, kontinents joprojām ir mājvieta dažām no pasaulē visstraujāk augošajām ekonomikām. Turklāt jaunā ģeopolitiskā situācija, ko izraisījis Krievijas karš pret Ukrainu, liek veidot ciešākas attiecības ar mūsu partneriem, tostarp Āfrikā. Latvija ir ieinteresēta intensificēt politisko dialogu un ekonomisko sadarbību ar Āfrikas valstīm divpusēji un arī daudzpusēji.
Latvijas IT un komunikāciju sektors jau tagad sniedz savu ieguldījumu kontinenta digitālajā pārveidē. Latvijas uzņēmumi ir nodrošinājuši gan aparatūras, gan programmatūras risinājumus; izveidot datu centrus un attīstītus tīklus. Piemēram, Ruandā, kas ir e-pārvaldes sasniegums, Latvijas uzņēmumi veido nacionālās identitātes un maksājumu sistēmas. Papildus tam, sadarbībai ar Āfriku Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Savienības līmenī mēs atzinīgi vērtējam iniciatīvu veidot ciešākas attiecības ar Āfrikas partneriem OECD ietvaros. Bez šādām partnerībām OECD globālo standartu noteicēja loma nesasniegs tās mērķus,” teica E. Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs pauda Latvijas interesi, lai Āfrikas pozitīvās attīstības tendences saglabātu savu impulsu. OECD partnerībai ir jābūt mērķtiecīgai un jāveido uz Āfrikas valstu noteiktajām prioritātēm. Tai ir jābūt vērstai uz esošās sadarbības jomām – vietējo resursu mobilizāciju, ilgtspējīgām investīcijām, kvalitatīvu infrastruktūru, statistiku, kā arī dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu. “Attiecībā uz draudošo pasaules pārtikas krīzi, mums ir skaidri jāpasaka tās cēloņi. To ir izraisījusi Krievijas blokāde Ukrainas ostām Melnajā jūrā, nevis piemērotās sankcijas pret Krievijas neizprovocēto karu Ukrainā,” sacīja E. Rinkēvičs.
Ministru padomes sanāksmes laikā tika atklāta jaunā OECD iniciatīva izveidot starptautisku forumu sadarbībai klimata jomā, lai samazinātu oglekļa emisijas, nosakot oglekļa cenas (Invclusive Forum on Carbon Mitigation Approaches). Tāpat ministru padomes sanāksmes ietvaros tika atklātas OECD turpmākās paplašināšanās ceļa kartes piecām kandidātvalstīm – Brazīlijai, Bulgārijai, Horvātijai, Peru un Rumānijai.