2020. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās darba pusdienās ar nerezidējošajiem vēstniekiem Latvijā, kuri pārstāv Afganistānu, Armēniju, Beļģiju, Beninu, Bulgāriju, Brazīliju, Horvātiju, Svēto Krēslu, Indiju, Ēģipti, Irānu, Lībiju, Namībiju, Nigēriju, Palestīnu, Portugāli, Rumāniju, Saūda Arābiju, Slovēniju un Vjetnamu.
E. Rinkēvičs vērsa vēstnieku uzmanību, ka drošības situācija Afganistānā saglabājas trausla, tāpēc ir būtiski saglabāt NATO spēku klātbūtni. Latvija turpina dalību Resolute Support misijā ar aptuveni 40 karavīriem. Latvijai ir svarīgi, lai miera sarunu procesā tiktu pilnvērtīgi iekļauta Afganistānas valdība.
Savukārt Latvijai un Armēnijai ir izveidojusies laba sadarbība, jo notiek regulārs politiskais dialogs un starpparlamentu sadarbība. Nepieciešams attīstīt arī nozaru ministriju sadarbību. Ministrs pauda gandarījumu, ka Latvijas un Armēnijas divpusējās attiecības veicinās tiešais avioreiss starp Rīgu un Erevānu, ko aviokompānija Air Baltic atjaunos š.g. maijā.
Uzrunājot Āfrikas valstu nerezidējošos vēstniekus Latvijā, ministrs pateicās par Beninas ārlietu ministra Aureljēna Agbenonsī (Aurelien Agbenonci) ielūgumu ierasties darba vizītē Kotonū un pauda gandarījumu par Namībijas viceprezidenta vizīti Rīgā 2019. gada septembrī. “Efektīvākai kopīgu interešu jomu definēšanai, kā arī divpusējo attiecību veicināšanai, aicinām Namībiju apsvērt noslēgt Saprašanās memorandu par politiskajām konsultācijām,” akcentēja E. Rinkēvičs.
“Tāpat esam ieinteresēti politiskā un ekonomiskā dialoga attīstīšanā ar Nigēriju un sadarbības paplašināšanā izglītībā un zinātnē. Mēs aicinām organizēt nākamās politiskās konsultācijas Latvijā,” pauda ārlietu ministrs.
Runājot par situāciju Lībijā, ministrs pauda cerību, ka steidzami tiks panākta vienošanās par pamieru, lai varētu atgriezties pie ANO vadītā miera procesa. “Mēs pilnībā atbalstām visas starptautiskās iniciatīvas, kas ir saskaņā ar ANO virzītajām vadlīnijām, tostarp Berlīnes procesu. Ceram uz sekmīgu konferenci Berlīnē šo svētdien, 19. janvārī. Nosodām visas darbības, kas to apdraud, tostarp ANO noteiktā ieroču embargo pārkāpumus. Šajos apstākļos, kas turpina izraisīt neizmērāmas civiliedzīvotāju ciešanas, ir būtiski nodrošināt neierobežotu humānās palīdzības piekļuvi,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Tikšanās laikā ministrs atzīmēja Latvijas un Ēģiptes draudzīgās divpusējās attiecības. “Esam gandarīti par vizīšu apmaiņu, it īpaši par pirmo Ēģiptes ārlietu ministra vizīti Latvijā, kas notika 2019. gada oktobrī. Mēs saskatām potenciālu turpmākai dialoga padziļināšanai,” pauda ministrs.
Sarunā ar Indijas nerezidējošo vēstnieci, ārlietu ministrs pauda gandarījumu par sekmīgo vizīti Indijā un veiksmīgo dalību Raisina konferencē, kas notika Ņūdeli no š.g. 13. līdz 15. janvārim. Ministrs arī ielūdza Indijas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru (Subrahmanyam Jaishankar) darba vizītē Latvijā.
Irānas nerezidējošajam vēstniekam ministrs pateicās par Irānas iestāžu sadarbību, aizsargājot Latvijas pilsoņa, kuģa Stena Impero apkalpes locekļa tiesības aizturēšanas laikā un viņa atbrīvošanu humānu apsvērumu dēļ pērnā gada vasarā. Tāpat ministrs pateicās par vēstnieka ieguldīto starpvalstu konstruktīva politiskā dialoga veidošanā.
E. Rinkēvičs pauda gandarījumu par sekmīgo politisko dialogu ar Palestīnu un aicināja Palestīnas vēstnieku aktīvi iesaistīties sadraudzības grupas dibināšanā Latvijas parlamentā.
“Latvijas un Vjetnamas politiskajā dialogā vērojama pozitīva dinamika, un esam gandarīti par 2019. gada jūlijā vizītes laikā Vjetnamā parakstīto Latvijas–Vjetnamas līgumu par sadarbību izglītības jomā. Nākamais solis ir darbs līguma izstrādē par izglītības diplomu, grādu un kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu,” uzvēra E. Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka ir uzsākta 2019. gada 7. novembrī parakstītā pirmā Latvijas un Saūda Arābijas starpvaldību līguma jeb Dubultnodokļu neaplikšanas konvencijas (Convention on avoidance of double taxation) ratifikācija un pauda cerību, ka arī Saūda Arābija veiks ratifikācijai nepieciešamās darbības.
Ministrs novērtēja Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības, kurām ir liels izaugsmes potenciāls, un izteica interesi aktivizēt politisko dialogu.
“Pagājušā gada pirmajā pusē Rumānija sekmīgi aizvadīja pirmo Eiropas Savienības Padomes prezidentūru. Attiecības starp Latviju un Rumāniju vērtējam kā labas visos līmeņos un priecājamies par parlamentāro kontaktu attīstību,” sacīja E. Rinkēvičs.
“Latvija augstu vērtē draudzīgās attiecības ar Slovēniju, un ir jāturpina uzturēt aktīvs politiskais dialogs, jo redzam potenciālu ekonomiskās sadarbības veicināšanai. Vēlos pateikties par Slovēnijas ieguldījumu NATO kaujas grupā Latvijā. Slovēnijas iesaistīšanās stiprina visa Baltijas reģiona drošību un ir skaidrs pierādījums Slovēnijas ieguldījumam NATO preventīvajos un aizsardzības centienos,” uzsvēra ministrs.
Ministrs vērsa uzmanību uz gaidāmo Svētā Krēsla Sekretāra attiecībām ar valstīm arhibīskapa Pola Ričarda Galagera (Paul Richard Gallagher) vizīti Latvijā, kas notiks š.g. janvāra izskaņā.
Ar Portugāles nerezidējošo vēstnieku ministrs pārrunāja sadarbību starptautiskajās organizācijās un uzaicināja Portugāles ārlietu ministru Auguštu Santušu-Silvu (Augusto Santos Silva) apmeklēt Latviju.
Ekonomiskās sadarbības aspekts tika uzsvērts sarunā ar Beļģijas nerezidējošo vēstnieku, savukārt sadarbība izglītībā un loģistikas pakalpojumu jomā bija galvenais temats ar Brazīlijas nerezidējošo vēstnieku.