2020. gada 9. un 10. janvārī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks-politiskais direktors Jānis Mažeiks piedalījās Eiropas Savienības (ES) politisko direktoru neformālajā sanāksmē Zagrebā, Horvātijā un Briselē, Beļģijā, kurā apsprieda situāciju Tuvo Austrumu reģionā, īpaši situācijas attīstību Irākā un Irānā. Politiskie direktori apmainījās viedokļiem ar ASV Valsts departamenta valsts sekretāra vietnieku politiskajos jautājumos Deividu Heilu (David Hale) par ES-ASV sadarbību un situācijas eskalāciju Tuvajos Austrumos.
Sagatavojot 2020. gada 10. janvāra ārkārtas Ārlietu padomes diskusiju par Irāku un Irānu, politiskie direktori uzsvēra, ka konfliktā iesaistītās puses jāaicina novērst turpmāku konflikta saasināšanos Irākā, pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar ES aktīvu lomu situācijas normalizēšanā, kā arī norādīja, ka ES turpinās aicināt Irānu pilnībā ievērot Visaptverošo rīcības plānu (Joint Comprehensive Plan of Action, JCPOA).
Diskusijā par Rietumbalkāniem J. Mažeiks uzsvēra, ka ES paplašināšanās ir iespēja ES kaimiņvalstīm, tajā pašā laikā tā ir arī ES atbildība, vai Rietumbalkānu reģiona valstis tiek atalgotas, ja kritēriji tiek izpildīti. Tāpēc Latvija uzskata, ka ES ir jāuzsāk iestāšanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Ja ES nedos Rietumbalkānu valstīm iespēju, reģionam tiks sūtīts negatīvs signāls, kuru izmantos citi spēlētāji, kas palielinās savu ietekmi reģionā.
Neformālajā sanāksmē politiskie direktori izvērtēja situāciju Lībijā. Dalībvalstis izteica bažas par karadarbības turpināšanos, aicināja konfliktā iesaistītās puses un reģiona valstis sadarboties t.s. Berlīnes procesā, kā arī veidot stingrākus nosacījumus ANO noteiktā ieroču embargo ievērošanai. Apspriežot ES un Krievijas attiecības, J. Mažeiks norādīja, ka jāpievērš uzmanība cilvēktiesību situācijai Krievijā, kā arī Krievijas rīcībai Gruzijā, aizvien tālāk pārkāpjot administratīvo robežlīniju ar Abhāziju un Dienvidosetiju.