2024. gada 10. un 12. jūlijā Latvijas Republikas Satversmes tiesa pasludināja divus spriedumus, secinot, ka 2022. gada izglītības reformas posms, kas noslēdza desmitgadēm ilgu pakāpenisku reformu un paredzēja pāreju uz izglītību valsts valodā privātajās un valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, atbilst tiesībām uz izglītību, mazākumtautību tiesībām, kā arī tiesiskās paļāvības principam. Šie spriedumi ir galīgi un nepārsūdzami.
Satversmes tiesa arī apstiprināja, ka krievu valodas lietojums Latvijā vēl joprojām ir ļoti plašs. Eksperti un aptaujas to raksturojuši kā pašpietiekamu. Latvijas īpašie apstākļi, kas izveidojušies ilgstošas padomju okupācijas un okupācijas varas īstenotas plašas rusifikācijas politikas rezultātā un kam ir īpaša nozīme pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, skaidri pamato nepieciešamību stiprināt latviešu valodas kā valsts valodas statusu Latvijā. Nepietiekamu valsts valodas zināšanu izraisītās sekas joprojām skar pie mazākumtautībām piederīgās personas. Satversmes tiesa norādīja, ka tās it īpaši ietekmē šo personu spēju piedalīties demokrātiskajos procesos, viņu panākumus darba tirgū utt. Šīs personas ir sevišķi jutīgas pret Krievijas dezinformācijas ietekmi un tai pakļautas, kas beigās var novest pie viņu pašsegregācijas. Tādējādi pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā, kas Latvijā ir valsts valoda, ir vērsta uz mazākumtautību pašsegregācijas novēršanu, un tās mērķis ir veicināt viņu iekļaušanu Latvijas sabiedrībā. Tā arī tiecas veidot saliedētu sabiedrību, kam ir jo īpaša nozīme pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.
Satversmes tiesa secināja, ka 2022. gada izglītības reformas posms nodrošina privāto, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu izglītojamiem, tostarp izglītojamiem ar īpašām vajadzībām, iespēju baudīt savu valodu un kultūru, mācīties par to un to attīstīt. Satversmes tiesa arī atzina, ka 2022. gada izglītības reformas posmā ievērota privāto izglītības iestāžu autonomija ar mazākumtautību kultūru saistīta izglītības satura nodrošināšanā, tostarp interešu izglītības programmās. Turklāt valsts piedāvāta mazākumtautību interešu izglītības programma ir bez maksas pieejama visiem valsts un pašvaldību izglītības iestāžu izglītojamiem. Tas nodrošina mazākumtautību valodu un kultūru saglabāšanu un attīstību. Gan privātu, gan valsts un pašvaldību izglītības iestāžu izglītojamie var saņemt individuālu un personalizētu atbalstu valsts valodas apgūšanai.
Satversmes tiesa veica visu attiecīgo lietas faktisko un tiesisko apsvērumu padziļinātu izvērtējumu. Tiesa rūpīgi izskatīja visus argumentus, ko izvirzīja iesniedzēji, personas, kuras pieaicinātas sniegt savu viedokli par lietas tiesiskajiem apstākļiem, tostarp valsts, pašvaldību un privāto izglītības iestāžu pārstāvji, kā arī Saeimas pārstāvis. Satversmes tiesa rūpīgi izvērtēja Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Attiecībā uz Latvijas saistībām, kas izriet no Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību, Satversmes tiesa paskaidroja, ka interešu izglītības programmas ir piemērots līdzeklis, lai mazākumtautībām piederīgi bērni varētu apgūt savas mazākumtautības valodu un kultūru un saglabāt etnisko savdabību. Izglītības iestādes nav ierobežotas ar mazākumtautību saturu saistīta interešu izglītības piedāvājuma paplašināšanā.
Satversmes tiesa konstatēja, ka izglītības reformas 2022. gada posms neietekmē valsts un privātajās skolās iegūstamās izglītības kvalitāti. Īstenojot pāreju uz izglītību latviešu valodā, atbildīgās iestādes ir nodrošinājušas nepieciešamos finanšu un citus resursus un materiālus, vadlīnijas un apmācības pedagogiem. Iestādes ir arī novērtējušas reformas ietekmi uz izglītības iestādēm un skolēniem un izveidojušas mehānismu izglītības kvalitātes kontrolei un uzraudzībai.
Privātajām izglītības iestādēm Latvijā ir lielāka autonomija, kas tām dod plašāku rīcības brīvību attiecībā uz izglītības programmām un metodēm. Privātajām izglītības iestādēm ir pietiekami līdzekļi un iespējas, lai nodrošinātu, ka mazākumtautību valodas, kultūra un mācību priekšmeti, kas saistīti ar to etnisko savdabību, tiek iekļauti izglītības procesā, tostarp interešu izglītības programmās. Reformas ietvaros Latvija ir paredzējusi iespējas privātajām izglītības iestādēm saņemt finansējumu un metodisko atbalstu mazākumtautību interešu izglītības programmu īstenošanai.
Grozījumi tiesiskajā regulējumā attiecībā uz latviešu valodas lietošanu izglītības iestādēs stājās spēkā aptuveni 10 mēnešus pēc to izsludināšanas. Šajā laika posmā grozījumu skartajiem bija iespējams pienācīgi sagatavoties pārmaiņu ietekmei. Savukārt izglītojamiem, kuriem norisinājās pāreja uz izglītības ieguvi tikai valsts valodā, bija nodrošināts atbalsts, kam likumdevējs bija paredzējis papildu finansējumu.
Papildu informācijas saņemšanai lūdzam vērsties Izglītības un zinātnes ministrijā (Komunikācijas nodaļas vadītājs Edijs Šauers, t.: + 371 294 71 298, e-pasts: edijs.sauers@izm.gov.lv) un Latvijas Republikas Satversmes tiesā (Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītāja Ksenija Vītola, t.: + 371 283 04 809).