2024. gada 18. martā ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē aicināja stiprināt sankciju spiedienu pret Krieviju un sākt darbu pie 14. sankciju kārtas, lai vājinātu Krievijas kara mašinēriju, papildinot Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamo izejvielu eksporta un tranzīta aizliegumu ar mangāna rūdu un alumīnija oksīdu, kā arī aizliedzot tās lauksaimniecības produktu importu.
Ārlietu ministri ES Ārlietu padomē diskutēja par Baltkrieviju, Tuvajiem Austrumiem, kā arī atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Komentējot Krievijas prezidenta tā dēvēto “vēlēšanu” rezultātus, K. Kariņš uzsvēra, ka tām nav demokrātiskas leģitimitātes, un “kļūst skaidrs, ka tuvākos gadus nekas nemainīsies un Krievija paliks uz kara takas. Mums kopīgi jāattīsta un jāstiprina ES aizsardzības industrija.” Ārlietu ministrs arī mudināja īstenot ne tikai dalībvalstu nacionālo, bet arī kopīgus ES iepirkumus trešajās valstīs munīcijas piegādēm Ukrainai.
Diskusijā par Baltkrieviju K. Kariņš aicināja virzīties ar plašākām sankcijām pret A. Lukašenko režīmu, vienlaikus rosinot ES nodrošināt redzamu atbalstu baltkrievu demokrātiskajai kustībai un pilsoniskajai sabiedrībai.
Pievēršoties aktualitātēm Tuvajos Austrumos, Latvijas ārlietu ministra norādīja: “ES jābūt vienotai, lai novērstu humāno katastrofu un virzītos uz divu valstu risinājumu." Ministrs arī uzsvēra nepieciešamību panākt Hamās sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu.
Tuvie Austrumi bija viens no centrālajiem jautājumiem arī viedokļu apmaiņā ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken), kurš Ārlietu padomē piedalījās videokonferences formātā.
Ārlietu padomes laikā ārlietu ministrs K. Kariņš tikās ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku (Annalena Baerbock). Puses pārrunāja, kā iegrožot Krievijas agresiju un atbalstīt Ukrainu. K. Kariņš un A. Bērboka bija vienisprātis, ka turpmākai Latvijas un Vācijas aizsardzības industriju sadarbībai būs nozīmīga loma kopējā risinājumā, attīstot Eiropas un Ukrainas militārās spējas.
