2020. gada 28. janvārī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Briselē tikās ar Eiropas Komisijas (EK) budžeta un administrācijas komisāru Johanesu Hānu (Johannes Hahn), lai pārrunātu nākamā perioda ES daudzgadu budžeta piedāvājumu, kas plānots no 2021. līdz 2027. gadam.
E. Rinkēvičs iepazīstināja jauno EK budžeta un administrācijas komisāru ar Latvijas nostāju attiecībā uz nākamā perioda ES daudzgadu budžetu, īpaši uz kohēzijas politiku un Kopējo lauksaimniecības politiku. “Lai gan nākamā perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetā Latvija joprojām vairāk saņems, nekā iemaksās kopējā Eiropas Savienības budžetā, tomēr Latvijai ir svarīgi, lai kohēzijas politikai finansējums netiktu samazināts vairāk, kā to pieļautu Lielbritānijas iemaksu zaudēšana Eiropas Savienības budžetā. Mūsu interesēs ir nodrošināt Latvijas attīstības līmenim atbilstošu kohēzijas finansējumu un veicināt pēc iespējas drīzu tiešmaksājumu izlīdzināšanu un atbilstoša finansējuma nodrošināšanu lauku attīstībai,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Ministrs vērsa uzmanību, ka Latvija joprojām ir mazāk attīstīts reģions Eiropas Savienībā, tādējādi kohēzijas politikas galvenais mērķis joprojām ir sociālekonomiskās konverģences stiprināšana jeb dzīves līmeņa izlīdzināšana ar citām ES dalībvalstīm. Tāpat kā kohēzijas politika, tā arī Kopējā lauksaimniecības politika ir Latvijas lielākais publisko investīciju avots, lai nodrošinātu klimata pāreju, kas ir pasludināts par nākamā ES daudzgadu budžeta virsmērķi. “Šobrīd kohēzijas politika netiek koncentrēta uz mazāk attīstītiem reģioniem. Tas skaidri norāda, ka process norit nepareizā virzienā un ir pretrunā ar konverģences loģiku. Arī Kopējā lauksaimniecības politikā pašreizējais piedāvājums nepiedāvā izlīdzināt tiešmaksājumus Baltijas valstu zemniekiem līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim. Tādējādi pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums Latvijai nav pieņemams un februāra Eiropadomē Latvija šādu daudzgadu budžeta piedāvājumu nevarēs atbalstīt,” norādīja E. Rinkēvičs.