2023. gada 12. decembrī Briselē ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē. Ņemot vērā ikgadējo Eiropas Komisijas ziņojumu par ES paplašināšanās politiku, sanāksmes darba kārtībā bija iekļauta diskusija par ES paplašināšanos un ziņojumi par Rietumbalkānu valstīm un Turciju. Pirmo reizi ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē tika skatīti arī ziņojumi par Ukrainu, Moldovu un Gruziju.
K. Kariņš pauda atbalstu pievienošanās sarunu sākšanai ar Ukrainu un Moldovu, jo šīs valstis ir uzrādījušas ievērojamu sniegumu tām izvirzīto nosacījumu izpildē. Sanāksmē neizdevās pieņemt politiskos lēmumus par turpmāko procesu un diskusijas turpināsies Eiropadomē. Latvija pievienojās vairākuma valstu deklarācijai, uzsverot nepieciešamību politiskajos lēmumos ievērot Eiropas Komisijas ziņojumā sniegtajās rekomendācijas, kas ietver arī pievienošanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu.
Sanāksmē ministri sagatavoja arī 14. un 15. decembra Eiropadomes sanāksmi, diskutēja par tiesiskuma dialoga pilnveidošanu, kas paredz dalībvalstu labās prakses apmaiņu tiesiskuma jautājumos. Ministri apstiprināja Padomes secinājumus par instrumentiem demogrāfisko pārmaiņu pārvaldībai, kuri sniegs atbalstu dalībvalstīm ar demogrāfiskajām pārmaiņām saistīto izaicinājumu risināšanā. Valstu pārstāvji tika iepazīstināti ar 2024. gada Eiropas semestra ceļa karti, kuras mērķis ir izvērtēt ekonomisko situāciju ES kopumā un nodrošināt ES valstu ekonomikas politikas koordinēšanas ietvaru. Tāpat ministri pārrunāja priekšlikumu par ES Atlantijas makroreģionālās stratēģijas izveidi, kas ļaus vienā reģionā esošām valstīm kopīgi rast risinājumus problēmām.
