No 2025. gada 24. līdz 25. martam Fidži galvaspilsētā Suvā un Austrālijas galvaspilsētā Kanberā norisinājās vairāki attālinātie semināri ar Latvijas pārstāvja ANO Starptautisko tiesību komisijā – profesora Mārtiņa Paparinska dalību. Seminārus organizēja Latvijas vēstniecība Austrālijā sadarbībā ar Fidži Ārlietu ministriju, Klusā okeāna salu valstu foruma sekretariātu un Austrālijas Nacionālo universitāti (ANU).
24. martā Fidži Ārlietu ministrijā notika augsta līmeņa apaļā galda diskusija ar ārlietu ministra vietnieces Lenoras Kerekeretabua (Lenora Qereqeretabua), valsts sekretāres Dr. Raidželi Tagas (Raijeli Taga) un citu augstu amatpersonu dalību. 25. martā seminārs norisinājās Klusā okeāna salu valstu foruma sekretariātā Suvā, kas pārstāv astoņpadsmit Klusā okeāna salu valstis un teritorijas, un to vadīja Kalvijs Aonima (Calvy Aonima) – sekretariāta juridiskais padomnieks starptautisko tiesību jautājumos. Savukārt 26. martā Kanberā notika Austrālijas Nacionālās universitātes (ANU) rīkots vebinārs “Jūras līmeņa celšanās un starptautiskās tiesības”, kuru tiešsaistē apmeklēja vairāk nekā sešdesmit dalībnieku. Vebināru rīkoja ANU Starptautisko publisko tiesību centra vadītāja Dr. Imodžina Saundersa (Imogen Saunders) un ANU Klusā okeāna studiju centra direktors Dr. Džordžs Kārters (George Carter).
Klusā okeāna salu valstis atrodas klimata pārmaiņu priekšgalā. Valstu turpmāko pastāvēšanu apdraud no klimata pārmaiņām izrietošā jūras līmeņa celšanās, tāpēc izpratne par šī procesa juridiskajām sekām ir būtiska valstu politikas formulēšanai, diplomātiskajai iesaistei un interešu aizstāvībai. Profesors Paparinskis, pirmais Latvijas pārstāvis ANO Starptautisko tiesību komisijā, komisijas Darba grupas par jūras līmeņa celšanos un starptautisko tiesību jautājumiem dalībnieks un starptautisko publisko tiesību profesors Londonas Universitātes koledžā, sniedza šajā jomā padziļinātu ekspertīzi. Pasākumu dalībnieki ar interesi uzklausīja profesora atziņas par konsultatīvo procesu Starptautiskajā tiesā par valstu pienākumiem saistībā ar klimata pārmaiņām un to radītajām sekām, kā arī apsprieda Starptautisko tiesību komisijas darbu šajā jomā. Tika pārrunāta jūras līmeņa celšanās ietekme uz Klusā okeāna salu valstu valstiskumu, jūras robežām un cilvēktiesībām.
“Strauja jūras līmeņa celšanās aktualizē jautājumu par Klusā okeāna salu valstu valstiskumu, jūras tiesībām un cilvēktiesībām. Tas ir ļoti būtisks apdraudējums, tādēļ ir ļoti svarīgi attiecināt starptautiskās tiesības uz valstīm, kuras skar nopietnas klimata pārmaiņas. Tas ir nozīmīgs un aktuāls starptautiskās dienaskārtības jautājums,” sacīja profesors M. Paparinskis.
Savukārt Latvijas vēstnieks Austrālijā un īpašais sūtnis Klusā okeāna reģionā Marģers Krams uzsvēra: “Klusā okeāna salu valstis, kas atrodas globālo vides krīžu priekšgalā, saskaras ar tūlītējām un dziļām klimata un vides problēmām. Jūras līmeņa celšanās jautājums un tā juridiskās sekas interesē arī Latviju. Tas izriet no mūsu īpašās vēsturiskās pieredzes saistībā ar valsts nepārtrauktību, ko mēs uzskatām par noderīgu atsauci šī jautājuma izskatīšanā. Mums rūp klimata pārmaiņu jautājumi, un tādēļ esam gatavi dalīties ar savu redzējumu un ieguldījumu šo problēmu risināšanā, tai skaitā sniedzot augsta līmeņa juridisko ekspertīzi par starptautisko tiesību sekām saistībā ar jūras robežām un suverenitātes jautājumiem jūras līmeņa celšanās rezultātā.”
Vēstniecības rīkotais pasākums īstenots publiskās diplomātijas programmā Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes lobija kampaņas atbalstam. Kampaņas mērķis ir nodrošināt Latvijas sekmīgu ievēlēšanu 2025. gada vēlēšanās ANO Drošības padomē uz laiku no 2026. līdz 2027. gadam, kur uz vēlētā locekļa vietu Latvija kandidē pirmo reizi. Tās moto – “Kopā par mieru un noturību". Dalība ANO Drošības padomē būtu viens no nozīmīgākajiem instrumentiem Latvijas ārpolitisko interešu īstenošanai un aizstāvēšanai, kā arī ļautu vēl vairāk paplašināt Latvijas starptautisko sadarbību, dodot ieguldījumu pasaules mieram un noturībai.
