2023. gada 15. septembrī Hamburgā, Vācijā, Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā (International Tribunal for the Law of the Sea, ITLOS), Latvija sniedza mutvārdu apsvērumus konsultatīvā atzinuma lietā Nr. 31 “Konsultatīvā atzinuma lūgums, kuru iesniegusi Mazo salu valstu klimata pārmaiņu un starptautisko tiesību komisija” (Request for an Advisory Opinion submitted by the Commission of Small Island States on Climate Change and International Law).
Latvija pirmo reizi piedalās Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā izskatāmā lietā. Tā ir iespēja sniegt viedokli par nozīmīgiem un aktuāliem starptautisko tiesību jautājumiem kontekstā ar klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanu.
Lietā Nr. 31 galvenais tribunālam uzdotais jautājums ir, kādi valstu pienākumi izriet no Jūras tiesību konvencijas 192. un 194. panta, lai novērstu klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras vidi. Latvija mutvārdu apsvērumos uzsvēra, ka konvencijā sniegtā piesārņojuma definīcijā ietilpst arī siltumnīcefekta gāzu emisijas un ka Jūras tiesību konvencijas 192. un 194. pants ir jāinterpretē, ņemot vērā citus starptautisko tiesību avotus, piemēram, Parīzes nolīgumu un ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām. Attiecībā uz valstu pienākumiem, kas izriet no iepriekš minētajiem pantiem, Latvija argumentēja, ka tie ietver pienācīgas rūpības (due dilligence) pienākumu, proti, valstīm ir pienākums veikt atbilstošu rīcību, lai novērstu jūras vides piesārņojumu, nevis pienākums sasniegt konkrētu rezultātu.
Latviju konsultatīvā atzinuma lietā Nr. 31, kuras izskatīšana norisinās no 2023. gada 11. septembra līdz 25. septembrim, pārstāvēja Kristīne Līce, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos, un Mārtiņš Paparinskis, Starptautisko tiesību komisijas Redakcijas komitejas priekšsēdētājs un profesors starptautiskajās publiskajās tiesībās Londonas Universitātes koledžā.
Informācijai
Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls ir izveidots, pamatojoties uz 1982. gada Jūras tiesību konvenciju. Latvija ir Jūras tiesību konvencijas dalībvalsts kopš 2004. gada 23. decembra, un kā dalībvalsts tika aicināta iesniegt savus apsvērumus iepriekš minētajā lietā. Saskaņā ar Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla Reglamenta 138. punktu tam ir jurisdikcija sniegt konsultatīvo atzinumu par Jūras tiesību konvencijas interpretāciju, ja konsultatīvā atzinuma lūguma iesniegšanu paredz starptautisks līgums.