Šodien, 2020. gada 16. martā, aprit seši gadi kopš pretlikumīgās Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles aneksijas, kas notika pēc tā dēvētā referenduma, kuru starptautiskā sabiedrība ir atzinusi par pretlikumīgu un spēkā neesošu. Saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada rezolūciju nr. 68/262 un solidarizējoties ar Ukrainu, Latvija konsekventi turpina Krimas Autonomās Republikas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku un stingri iestājas par Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes atjaunošanu.
Krimas pussalā cilvēktiesību situācija joprojām pasliktinās. Krimas Autonomās Republikas iedzīvotājiem ir liegtas pamattiesības uz vārda, reliģiskās pārliecības un pulcēšanās brīvību. Satraucoši diskriminējošā situācijā atrodas Krimas tatāri un etniskie ukraiņi, pret kuriem tiek vērsta mērķtiecīga, politiski motivēta izrēķināšanās, kā arī liegta iespēja kopt savas kultūrvēsturiskās tradīcijas. Anektētajā teritorijā joprojām netiek ielaisti starptautisko cilvēktiesību organizāciju novērotāji. Latvija turpinās atbalstīt visu starptautisko un reģionālo cilvēktiesību uzraudzības misiju, kā arī nevalstisko cilvēktiesību organizāciju pienācīgu un netraucētu piekļuvi visai Ukrainas teritorijai, tostarp Krimas Autonomajai Republikai. Aicinām Krieviju pildīt starptautiskās saistības, tostarp ANO Ģenerālās asamblejas 2019. gada 18. decembrī pieņemto rezolūciju nr. 74/168 par “Cilvektiesību situāciju Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā, Ukrainā”.
Satraukumu rada pastiprināta Krievijas īstenotā militarizācija Krimas pussalā un tās iedzīvotāju prettiesiska iesaukšana Krievijas bruņotajos spēkos, kā tas norādīts ANO ĢA 2019.gada 9.decembra rezolūcijā par Krimas, Sevastopoles, Melnās jūras un Azovas jūras militarizācijas problēmu.
Kopā ar starptautisko sabiedrību, nosodot Krievijas agresīvo un prettiesisko rīcību, atbalstām Ukrainas suverēnās tiesības izvēlēties savas iekšpolitikas un ārpolitikas kursu. Latvija arī turpmāk sniegs Ukrainai politisku un praktisku atbalstu reformu īstenošanā.