“Esam vienisprātis, ka Ukrainas uzvara ir kritiski svarīga mieram Eiropā un ka mums jāturpina nodrošināt Ukrainai visu tai vajadzīgo cīņā pret Krievijas agresiju. Esam vienoti, ka jāturpina ieviest jaunas ES sankcijas pret Krieviju un tās līdzagresoru Baltkrieviju, kā arī pret Irānu. Mēs stingri atbalstām Ukrainas eirointegrācijas procesu. Mums ir ļoti līdzīga nostāja par ES galvenajiem darbakārtības jautājumiem, ANO un citās starptautiskās organizācijās,” pēc tikšanās uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže un Īrijas ārlietu un aizsardzības ministrs Mīhals Mārtins (Micheal Martin).
Ministri pārrunāja drošību Eiropā un citos reģionos šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, ES aktualitātes, tostarp gatavošanos sarunām par daudzgadu budžetu, vienotā tirgus nākotni un ES paplašināšanos, kā arī Latvijas un Īrijas divpusējo sadarbību. Ārlietu ministre 2024. gada 11. un 12. septembrī ir darba vizītē Īrijā.
“Īrija ir Latvijai tuvs partneris. Mūsu valstīm ir izveidojušās ciešas divpusējās attiecības un veiksmīga sadarbība. Mums ir liels potenciāls turpmākai sadarbībai ekonomikā, īpaši tehnoloģiju sektorā. Īrija ir ieinteresēta sadarboties ar Latviju cīņā pret hibrīdapdraudējumu, kur Latvijai ir ievērojama pieredze, ņemot vērā Krievijas regulārās un arvien intensīvākās hibrīdaktivitātes pret Latviju un citām valstīm, īpaši pierobežā,” norāda B. Braže.
“Augsti novērtējām esošo Rīgas Tehniskās universitātes un Dublinas Tehniskās universitātes sadarbību, un mums ir liels potenciāls kopīgiem projektiem zinātnē, izglītībā un kultūrā. Turklāt mūs vieno arī plaša aptuveni 25 000 pārstāvju diaspora Īrijā, kas ir viena no lielākajām Latvijas diasporām ārvalstīs,” piebilst B. Braže.
Šobrīd Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes vēlētās dalībvalsts statusu 2026.–2027. gadā, kas ir viens no instrumentiem Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa mērķu īstenošanai. B. Braže pateicās par Īrijas darba pieredzes ANO Drošības padomē nodošanu Latvijas ārlietu dienestam. B. Braže pateicās par Īrijas atbalstu un darba pieredzes ANO Drošības padomē nodošanu Latvijas ārlietu dienestam.
Sarunā ar Īrijas Parlamenta pārstāvju palātas priekšsēdētāju Šonu O’Fērgilu (Sean O‘Ferghail) B. Braže uzsvēra parlamentu nozīmīgo lomu palīdzības sniegšanā Ukrainai, kā arī pauda cerību uzņemt Īrijas Parlamenta delegāciju Krimas platformas parlamentārajā samitā oktobrī Rīgā.
Ar Ģenerālleitnantu, Īrijas aizsardzības spēku štāba komandieri un nākamo ES Militārās komitejas priekšsēdētāju Šonu Klensiju (Sean Clancy) B. Braže pārrunāja ES-NATO savstarpējo sadarbību, noturību un ANO miera uzturēšanu.
Latvijas vēstniecībā Īrijā uz tikšanos un sarunu ar ārlietu ministri pulcējās Īrijas latviešu diasporas organizāciju pārstāvji. Sarunā par Latvijas iekšpolitikas un ārpolitikas aktualitātēm piedalījās arī Ārlietu ministrijas Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstniece Zanda Grauze. B. Braže pateicās tautiešiem par latviskuma saglabāšanu svešumā, iesaistīšanos politiskajos procesos, kā arī aicināja sadarboties ar Latvijas vēstniecību Īrijā.
Papildu informācija
- Latvijas Republikas un Īrijas divpusējās attiecības
- Kopš 27.09.2022. Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā ir Juris Štālmeistars.
- Latvijas goda konsule Dublinas grāfistē kopš 14.03.2022. ir Marī Luīze O’Donela (Marie Louise O’Donnell).
- Īrijā ir viena no lielākajām Latvijas diasporām ārvalstīs – saskaņā ar PMLP datiem no Fizisko personu reģistra par cilvēku skaitu, Īrijā dzīvojošo Latvijas tautiešu skaits 23593 personas (dati: 01.01.2024.).
- Īrijā izveidotas ap 48 latviešu diasporas organizācijas – biedrības, draudzes, skolas, folkloras kopas, kori, deju kolektīvi, labdarības organizācijas un sporta klubi. Īrijā darbojas viens latviešu amatierteātris “Sliedes”. No 9 biedrībām divas lielākās ir “Īrijas latviešu nacionālā padome” un “Latviešu biedrība Īrijā”. Īrijā darbojas arī 4 deju kolektīvi, 7 diasporas skolas, 2 draudzes un 3 kori.
- Populārs diasporas medijs ir baltic-ireland.ie
- Latvijas kandidatūra ANO Drošības padomē (2026–2027)
