Turpinot darba vizīti Indijā, 2020. gada 15. janvārī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Indijas Republikas premjerministru Narēndru Damodardasu Modi (Narendra Modi) un Indijas Republikas parlamenta Ārlietu komitejas vadītāju Premu Prakaši Čaudharu (Prem Prakash Chaudhary). Amatpersonas pārrunāja abu valstu politisko dialogu un starptautisko attiecību aktualitātes.
Sarunā ar Indijas Republikas parlamenta Ārlietu komitejas vadītāju ārlietu ministrs pauda cerību, ka Indijas parlamentā tiks izveidota parlamentārā grupa sadarbībai ar Baltijas valstīm. Ministrs arī atzīmēja, ka Indijas vēstniecības atvēršana Rīgā radītu vēl lielāku dinamiku abu valstu attiecībās. Latvijai salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm ir virkne priekšrocību vēstniecības atvēršanai.
Amatpersonas pārrunāja sadarbību izglītības jomā un starptautiskajās organizācijās. E. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija uzsākusi dialogu ar Indijas Cilvēkresursu ministriju, plānojot slēgt līgumu, lai attīstītu kopīgas sadarbības programmu attīstību, kas iekļautu noteiktas aktivitātes izglītības jomā. “Latvija vēlas atzīmēt, ka Indijas studentu skaits Latvijā pastāvīgi pieaug, tādējādi sadarbība, kuras pamatā ir tieši kontakti un savstarpēja izpratne starp Latvijas un Indijas iestādēm visos izglītības un zinātnes darba līmeņos, ir būtiska rezultātu orientētai sadarbībai nākotnē,” akcentēja E. Rinkēvičs.
Ministrs pauda pārliecību, ka Latvija īsteno savas ārpolitikas prioritātes arī caur aktīvu dalību starptautiskajās organizācijās – Latvija ir ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes dalībvalsts, ir izvirzījusi kandidatūru ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā un Starptautisko tiesību komisijas vēlēšanās 2021. gadā.
Ministrs piedalījās konferences Raisina Dialogue panelī, kas bija veltīts nacionālisma tēmai 21. gadsimtā (Competing Nationalisms, Universal Norms: Street Power in 21st Century Diplomacy) un jautājumam, kā globalizācijas apstākļos mazināt plaisu un neapmierinātību starp valdības veidoto politiku un dažādām sabiedrības grupām, kas ir novērojams visā pasaulē. Uzrunājot konferences dalībniekus, E. Rinkēvičs vērsa uzmanību uz pieaugošo sociālo mediju lomu un arī atbildību visā pasaulē, kas ietekmē un liek mainīt valdības politikas dienaskārtību, tostarp diplomātijas darbu, tādējādi reaģējot uz sabiedrības vai atsevišķu sabiedrības grupu vajadzībām vai neapmierinātību.
“Valdības nevar vienas pašas patstāvīgi veidot un īstenot savu politiku, bez partnerības ar nevalstiskajām organizācijām un dažādām viedokļu grupām. Īpašu vietu sabiedrības viedokļu veidošanā ieņem dažādas sociālo mediju platformas. Tādējādi šis apstāklis liek uzdot jautājumu par 21. gadsimta diplomātijas būtību, jo komunikāciju modeļi mainās vēl nebijušā ātrumā. Iedzīvotāji vairs nav izolēti no globālās politikas. Gandrīz jebkurš indivīds var izplatīt ziņas - patiesas vai nepatiesas - sociālajos tīklos, tādējādi veidojot realitāti un uzdodot jaunus jautājumus. Tas ir izaicinājums jebkurai valdībai un jebkurai sabiedrībai. Neskatoties uz to, diplomātija nav tikai par attiecībām starp valdībām vai par izvērstām diskusijām slēgtās sanāksmju telpās. Tā ir par dialogu ar visiem iedzīvotājiem un arī par konstruktīva dialoga veicināšanu starp dažādām sabiedrībām, lai veicinātu progresu un sadarbību,” sacīja E. Rinkēvičs.
Informācijai:
Konference “Raisina dialogs” (Raisina Dialogue) katru gadu notiek Indijas galvaspilsētā Ņūdeli, kurā piedalās pasaules politikas, biznesa, plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, lai pārrunātu sadarbību par starptautiskās politikas jautājumiem. Konferenci rīko Novērotāju pētījumu fonds (Observer Research Foundation) sadarbībā ar Indijas valdību un Indijas Republikas Ārlietu ministriju.