2020. gada 3. jūnijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Višegradas grupas ārlietu ministru sanāksmes videokonferencē. Sanāksmes darbakārtība tika veltīta aktuālajiem Eiropas Savienības (ES), drošības politikas un globālajiem starptautisko attiecību jautājumiem Covid-19 pandēmijas kontekstā.
Ārlietu ministri diskutēja par aktualitātēm attiecībās ar Ķīnu, Krieviju, Austrumu partnerību, Rietumbalkāniem, kiberdrošības jautājumiem. Ministri bija vienoti, ka Covid‑19 pandēmijas kontekstā ir nepieciešama maksimāla atklātība un cieša starptautiskā sadarbība, lai pandēmija netiktu izmantota politiskās ietekmes palielināšanai.
E. Rinkēvičs uzsvēra, ka nepieciešams stingrs atbalsts Eiropas Komisijas izvirzītajiem Austrumu partnerības attīstības ilgtermiņa mērķiem, paužot solidaritāti Covid-19 krīzes risināšanā jau šī gada jūnijā plānotajā Austrumu partnerības līderu sanāksmē videokonferences formātā, kā arī izstrādājot 2021. gada samita deklarāciju.
“Labi, ka šajā sarežģītajā situācijā tiek pievērsta uzmanība Rietumbalkāniem. Svarīgs ir lēmums uzsākt pievienošanās ES sarunas ar Rietumbalkānu valstīm- Ziemeļmaķedoniju un Albāniju,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Diskutējot par aktuālajiem Eiropas Savienības jautājumiem, ministri bija vienisprātis, ka svarīgākais ir Covid-19 pandēmijas izraisīto seku “izejas” stratēģijas koordinēšana. “Mums ir nepieciešama koordinēta “izejas” stratēģija, jāatrod balanss, kā pēc krīzes uzlabot ekonomisko situāciju,” akcentēja E. Rinkēvičs. Nepieciešams panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu un Atveseļošanās instrumentu, lai panāktu iespējami veiksmīgāku atlabšanu. Ārlietu ministrs atzīmēja, ka Eiropas Komisijas priekšlikums par Atveseļošanās instrumenta atbalstu Kohēzijas politikai un Kopējai lauksaimniecības politikai ir laba bāze tālākai attīstībai un Latvijai ļoti svarīgs jautājums.
Ministrs uzsvēra ES prioritātes attīstības veicināšanai – Zaļo kursu un digitalizāciju –, kā piemēru minot Latvijā jau ieviesto kontaktu izsekošanas lietotni “Apturi Covid”.
Tāpat sanāksmes dalībnieki pauda atbalstu Eiropas Komisijas izstrādātajam pirmajam ziņojumam par tiesiskuma situāciju ES dalībvalstīs. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka Covid-19 krīze ilustrē patieso demokrātijas un tiesiskuma situāciju valstīs, un ir svarīgi, lai krīze neradītu draudus ES pamatvērtībām un tiesiskumam.
Informācijai
Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Višegradas grupas ārlietu ministru sanāksme notiek ik gadu. Astoto sanāksmi šogad organizē prezidējošās valstis Igaunija un Čehija. Nākamā NB8 un V4 sanāksme plānota 2021. gadā, ko koordinēs Polija, Somija un Ungārija.