Autentisks ir tikai runātais teksts
Priekšsēdētāja kungs, delegāti, cienījamie dalībvalstu pārstāvji!
Pirms trim gadiem Krievija sāka pilna mēroga agresiju pret savu suverēno kaimiņu – Ukrainu.
Pirms trim gadiem Krievija, kas ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, bloķēja Padomes lēmumu veikt ANO Statūtos paredzētās darbības, lai uzturētu starptautisko mieru un drošību.
Pirms trim gadiem Starptautiskā tiesa pieprasīja Krievijai pārtraukt karadarbību Ukrainā. Tas nenotika.
Šodien, pēc trim gadiem, Krievijai, kodolvalstij ar 140 miljoniem iedzīvotāju, nav izdevies ieņemt pat piekto daļu Ukrainas teritorijas. Tai nav izdevies salauzt 40 miljonu ukraiņu vēlmi būt brīviem un suverēniem. Turpretim Krievija, uzbrūkot nevainīgam kaimiņam, jau būs zaudējusi vienu miljonu nogalināto un ievainoto.
Nav ne mazāko šaubu, ka šajā karā Krievija ir agresors, kas uzbrucis neprovocēts.
Teikšu skaidri un nepārprotami – mēs visi vēlamies mieru. Ukraina vēlas mieru vairāk nekā jebko citu. Vienīgais miera pretinieks mīt Kremlī. Tieši Krievija turpina bombardēt Ukrainas pilsētas un katru dienu nogalināt civiliedzīvotājus, vienlaikus izliekoties, ka iesaistās miera procesā.
Latvija atzinīgi vērtē centienus panākt visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainai.
Mieru, kas sakņojas ANO Statūtos un starptautiskajās tiesībās. Tieši tā, kā par to šodien balsoja asambleja.
Mieru, kas garantē Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un brīvību izlemt savu nākotni. Tieši tā, kā to vēlas visas mūsu valstis.
Mieru, kas nodrošina, ka Krievija nespēj atsākt savu brutālo agresiju.
Principā miers ir viegli sasniedzams.
Krievijai ir jāpārtrauc karot – tad iestāsies kara beigas. Ja karot pārtrauks Ukraina, tas nozīmēs Ukrainas galu.
Ukraina ir izmantojusi savas tiesības uz pašaizsardzību, kas skaidri noteiktas ANO Statūtu 51. pantā. Tāpēc valstis, kas sniedz atbalstu Ukrainai, nav karojošās puses.
Priekšsēdētāja kungs!
Kremlim ir jauna, iecienīta tēze – par kara “pamatcēloņiem”, un ka tie esot jārisina.
Ļoti labi, parunāsim par šiem pamatcēloņiem.
NATO nav karojošā puse, un tādas nav arī tās dalībvalstīs. Tā nav arī kara iemesls. Par Ukrainas dalību NATO netika debatēts ne 2014. gadā, kad Krievija iebruka pirmo reizi, ne 2022. gadā, kad sākās pilna mēroga iebrukums.
Līdz ar to, šo karu nav izraisījusi Ukraina. Šis nav karš pret fašismu Ukrainā vai krievvalodīgo tiesību aizsardzību. Neviena starptautiska cilvēktiesību organizācija neko tādu nav reģistrējusi, un tādēļ jau mums ir starptautiskās organizācijas.
Kremļa klajie meli tiek atspēkoti ik dienas, kamēr Ukraina turpina pastāvēt kā spēcīga un noturīga demokrātija.
Kara pamatcēloņi ir Krievijas impēriskās, koloniālās ambīcijas. Krievija cenšas atjaunot savu impērisko ietekmes sfēru un mainīt starptautisko kārtību. Krievija tiecas kontrolēt suverēnu valstu un tautu nākotni, izvēli un resursus ne tikai Eiropā, bet arī Āfrikā un citos kontinentos.
Tādēļ, dāmas un kungi, lai risinātu šī kara pamatcēloņus, reizi par visām reizēm ir jāpārtrauc Krievijas impēriskais karagājiens.
Tādēļ mēs aicinām visas valstis, to parlamentus un valdības ievērojami palielināt atbalstu Ukrainai – politisko, ekonomisko, militāro, finansiālo un humāno – jebkāda veida atbalstu Ukrainai. Jo spēcīgāka Ukraina būs kaujas laukā, jo spēcīgākas būs tās pozīcijas pie diplomātisko sarunu galda.
Priekšsēdētāja kungs!
Šis karš nenotiek izolācijā, tas nav arī tikai Eiropas jautājums. Tā sekas ir jūtamas visā pasaulē, ietekmējot dažu pasaules visneaizsargātāko reģionu pārtikas nodrošinājumu, energoapgādes drošību un resursus.
Pēc vairākām aplēsēm, Krievijas karš pret Ukrainu izmaksājis ap 2 % no pasaules IKP.
Agresijas nesodāmība vienā vietā rada domino efektu, iedrošinot mēģinājumus graut starptautisko kārtību citviet. Krievija ir jāsauc pie starptautiskas atbildības par agresijas noziegumu.
Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tās eksistenciālajā cīņā. Tā, kā mēs to darījām šodien, parādot, ka tiesībām ir nozīme, ANO ir nozīme, Ģenerālajai Asamblejai un neatkarīgu valstu vēlmēm ir nozīme.
Paldies! Slava Ukraini!