2024. gada 10. maijā ārlietu ministre Baiba Braže darba vizītē Lietuvā, Viļņā, tikās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoriju Čmilīti-Nilsenu (Viktorija Čmilytė-Nielsen) un ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi (Gabrielius Landsbergis).
Vizītes laikā ministre piedalījās arī Lietuvas Austrumeiropas pētījumu centra (Eastern Europe Studies Centre) organizētā diskusijā par aktuālajiem ārpolitikas jautājumiem.
Abu valstu amatpersonas pārrunāja aktuālos divpusējās un reģionālās sadarbības jautājumus, drošības situāciju Baltijas valstu reģionā, situāciju Ukrainā un atbalstu tai, kā arī aktuālos starptautiskos jautājumus, tostarp situāciju Tuvajos Austrumos un Gruzijā. Tika runāts par stratēģiskajiem enerģētikas un infrastruktūras projektiem, īpašu uzmanību veltot RailBaltic projektam.
B. Braže uzsvēra Latvijas un Lietuvas ciešās divpusējās attiecības un sadarbības ES un NATO nozīmi – gan Baltijas reģiona drošības stiprināšanai, gan konsolidējot atbalstu Ukrainai – gan tās aizsardzībai, gan integrācijai ES un NATO.
Preses konferencē Lietuvas medijiem B. Braže atkārtoti uzsvēra:
“Ukrainai ir tiesības izmantot Rietumu piešķirtos ieročus triecieniem arī pa militāriem objektiem Krievijas teritorijā, no kuras Krievija uzbrūk Ukrainai, jo to nosaka starptautiskās tiesības. Ukraina drīkst veikt triecienus mērķiem ne tikai Ukrainas suverēnajā teritorijā, bet arī tām vietām, no kurām Krievija tai uzbrūk”.
Vizītes laikā abu valstu amatpersonas pārrunāja tālākos spiediena soļus pret Krieviju, tostarp, sankciju stiprināšanu, pieņemot 14. sankciju paketi un novēršot iespējas apiet spēkā esošās sankcijas, kā arī Krievijas saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu.
“Ukraina ir visu Baltijas valstu prioritāte – Ukrainas uzvara ir mūsu visu kopīgais mērķis. Vienlaikus, esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad ikdienu novērojamas dažādas Krievijas hibrīdkara aktivitātes, Latvijai, visam Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionam kopā, ir tālredzīgi un koordinēti jāstiprina drošība, tostarp, sabiedrības noturības spēja, sadarbība stratēģisku infrastruktūras projektu īstenošanā un citur. Tā ir mūsu pašu vislielākā atbildība,” pauda ārlietu ministre.
Amatpersonas bija vienisprātis, ka kritiski svarīga ir arī reģiona savienojamība, tāpēc izšķiroša nozīme ir Rail Baltica projektam, kas nodrošinās ne tikai iedzīvotāju, bet arī militāro mobilitāti dienvidu-ziemeļu viezienā.
Pārrunājot jūlijā gaidāmo NATO samitu, Latvijas un Lietuvas amatpersonas bija vienisprātis, ka nepieciešams panākt visu NATO dalībvalstu iemaksu apjomu vismaz 2% apmērā no IKP. Visas Baltijas valstis šo mērķi jau ir pārsniegušas. Amatpersonas pārrunāja arī NATO aizsardzības plānu īstenošanu un sabiedroto klātbūtnes stiprināšanu Baltijā.
