“Mums kopā ir jādara vairāk un ātrāk, lai Ukrainai nodrošinātu stingru un visaptverošu atbalstu un lai Ukrainai būtu labākas pozīcijas gan kaujas laukā, gan pie sarunu galda, kur jābūt arī Ukrainas lielākajam atbalstītājam – ES. Kara iznākums ietekmēs drošības situāciju visā Eiropā un transatlantiskajā telpā, un ES vienotība šobrīd ir izšķiroši svarīga. Mums jāturpina pēc iespējas aktīva koordinācija un saziņa ar ASV – stratēģisko sabiedroto. Uz Krieviju ir jāizdara vēl lielāks ekonomiskais spiediens, tostarp jāstiprina sankcijas – tās strādā, un ES sankciju politikai pret Krieviju ir būtiska ietekme miera sarunu procesā. Tāpat mums ir jāspēj beidzot rast iespējas un tiesiskie risinājumi visu Krievijas Centrālās bankas iesaldēto aktīvu konfiskācijai, lai tos novirzītu Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai. Nepieciešams arī būtiski paātrināt Ukrainas ES iestāšanās procesu, kas ir svarīgi gan Ukrainas, gan ES drošībai,” 17. marta ES ārlietu padomē Briselē uzsvēra Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
Arī ES Ārlietu padomes dalībnieki pauda stingru un nelokāmu atbalstu straujākam progresam Ukrainas ES integrācijas procesā. Pēc ES Ārlietu padomes par atbalstu straujākai Ukrainas eirointegrācijai notika tikšanās arī NB6 formātā (trīs Baltijas valstis, Somija, Zviedrija un Dānija).
ES Ārlietu padomes dalībnieki diskutēja arī par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveides progresu, Starptautiskās prasību komisijas Ukrainai izveidošanu un ES atbalstu Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai.
Pašlaik notiek darbs pie 17. sankciju kārtas. Latvijas prioritātes ir stiprināt sankcijas pret tiem sektoriem, kas joprojām ir lielākie Krievijas ienākumu avoti – enerģētikas, transporta un loģistikas sektori. Jāturpina vēl plašākas sankcijas pret “ēnu flotes” kuģiem. Tāpat Krievijai ir jāliedz jebkāda pieeja Rietumu tehnoloģijām.
ES Ārlietu padomes diskusijā par Krievijas agresiju pret Ukrainu piedalījās (attālināti) arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha): “Karš Ukrainā jāpārtrauc nekavējoties, panākot taisnīgu risinājumu. Ukrainas teritoriālā integritāte ir prioritāte. ES noteikti jāpiedalās miera sarunās un jāturpina spiediens pret Krieviju. Šobrīd ir steidzami nepieciešams palielināts militārais atbalsts Ukrainai.”
A. Sibiha pateicās un pauda atbalstu ES augstās pārstāves Kajas Kallasas iniciatīvai ar mērķi nodrošināt Ukrainai pastiprinātu militāro atbalstu. A. Uršuļskis uzsvēra, ka Latvija turpinās atbalstu Ukrainai saskaņā ar 2024. gada aprīlī noslēgto Latvijas–Ukrainas vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, t. sk., militārajam atbalstam atvēlot vismaz 0,25 % no IKP vismaz līdz 2026. gadam. Plānotais atbalsts 2025. gadā ir aptuveni 110,94 milj. eiro.
Diskusijā par ES–ASV attiecībām ministri fokusējās uz ES ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm un kopīgo interešu stiprināšanu ar ASV administrāciju, īpaši tirdzniecības un drošības jomā. “ASV bija, ir un būs ES un arī Latvijas galvenais stratēģiskais sabiedrotais. Svarīgi turpināt ciešu transatlantisko sadarbību ar ASV administrāciju visos līmeņos, lai sekmētu atbalstu Ukrainai un ierobežotu Krieviju. ES ir jāpierāda, ka tā ir spēcīgs un izlēmīgs sabiedrotais ar konkrētu plānu un ieguldījumu – ES ir jāuzņemas vadošā loma par savu drošību un aizsardzību, būtiski palielinot ieguldījumus aizsardzībā un attīstot militāro rūpniecību,” uzsvēra A. Uršuļskis.
ES Ārlietu padome apstiprināja vēl vienas juridiskās personas iekļaušanu sankciju režīmā pret ISIL (Da’esh) un Al-Qaida. Diskusijā par situācijas attīstību Tuvo Austrumu reģionā ministri pārrunāja nesenos notikumus Sīrijā, Irānas aktivitātes un trauslo pamieru Gazā, tostarp Arābu valstu sagatavoto Gazas atjaunošanas plānu, situāciju Rietumkrastā un ES iesaisti sarunās ar Palestīniešu pašpārvaldi, rīkojot augsta līmeņa dialogu aprīļa ES Ārlietu padomē. Attiecībā uz turpmāko sankciju režīmu pret Sīriju – patlaban, ņemot vērā nesenās civiliedzīvotāju masveida slepkavības Sīrijas piekrastes reģionos, sankciju mazināšana nav darbakārtībā. Sanāksmē kopumā pausts atbalsts pakāpeniskai pieejai, paturot iespējas sankcijas atjaunot regresa vai progresa trūkuma apstākļos. Tāpat svarīgi pārtraukt Krievijas reģiona destabilizējošās aktivitātes. Diskusijā par Irānu pārrunāta ES pilsoņu apcietināšanas gadījumi Irānā, Irānas kodolprogramma, reģionālā ietekme, kā arī Irānas-Krievijas sadarbība.
Pēc ES Ārlietu padomes norisinājās 9. Sīrijas donoru konference Briselē ar mērķi mobilizēt Sīrijas atjaunošanai nepieciešamos līdzekļus, kā arī atbalstīt Sīrijas kaimiņvalstis.
