2023.gada 14. novembrī sabiedrības apspriešanai nodots Plāns darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam (turpmāk – Plāns), kas ir politikas plānošanas dokuments un kas ir izstrādāts saskaņā ar Diasporas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta c) apakšpunktu. Plāna mērķis ir turpināt veicināt vienotu pieeju diasporas politikai, nosakot Latvijas valsts pārvaldes iestāžu īstenotās politikas prioritārās jomas, mērķus un sasniedzamos rezultātus. Plānā ir ietverti pasākumu apraksti un informācija par nepieciešamo valsts finansējumu to īstenošanai 2024.–2026. gadā. Apspriešana ilgs līdz 26. novembrim.
Diasporas likums nosaka šīs politikas jomas mērķus, uzdevumus un galvenos rīcības virzienus. Plāna galvenie rīcības virzieni aptver diasporas politikas iniciatīvas, kas saistītas ar nacionālās identitātes un piederības Latvijai stiprināšanu tādās jomās kā kultūra, izglītība, ekonomika un zinātne, pilsoniskā un politiskā līdzdalība, kā arī atsevišķi ir iezīmēts uzdevums veicināt Latvijas sadarbību ar diasporas pētniekiem, kas veicinātu zināšanu pārnesi, starptautisko sadarbību Latvijas zinātnes izcilības spēcināšanai un veicinātu plašāku zinātnes infrastruktūras koplietošanu.
Īpaši svarīga vieta Plānā nākamajiem trim gadiem ir Plāna 4. rīcības virzienam – atbalstam remigrācijai, kas ietver ne tikai reģionālo koordinatoru darba turpinājumu, reģionālos remigrācijas atbalsta pasākumus, latviešu valodas izglītības nodrošināšanu remigrantiem un remigrējušo skolēnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmas vidē, bet arī informatīvos seminārus par remigrantiem aktuālajiem dzīves un nodarbinātības, uzņēmējdarbības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumiem.
ĀM kā atbildīgā iestāde par diasporas politikas plānošanas dokumenta izstrādi Plāna sagatavošanā iesaistīja valsts pārvaldes iestādes un to padotības iestādes un diasporas organizācijas – Pasaules Brīvo latviešu apvienību, Amerikas Latviešu apvienību, Eiropas Latviešu apvienību, Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē, Latviešu nacionālo apvienību Kanādā, Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienību, Krievijas Latviešu kongresu, organizācijas “Daugavas Vanagi” centrālo valdi, Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē, Eiropas Latviešu jauniešu biedrību “Eiropas jaunieši”, biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, biedrību “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai”, biedrību “Latvieši.com”, biedrību “Laiks BL”, biedrību “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs”, biedrību “Latvijas Pašvaldību savienība”, biedrību “Īrijas Latviešu Nacionālā padome”.
2023. gada 29. septembra Diasporas konsultatīvās padomes sēdes laikā padome konceptuāli atbalstīja Plānu darbam ar diasporu 2024.-2026. gadam.
Plāns ir jau otrais starpnozaru politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts Diasporas likumā izvirzīto diasporas politikas mērķu sasniegšanai. Tajā apkopoti ar diasporas jautājumiem saistīto iestāžu uzdevumi, sasniedzamie darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji, kā arī izpildes termiņi un nepieciešamais finansējums. Plāns turpina tās iniciatīvas, kuras ir bijušas iekļautas Plānā darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam un kuras, izvērtējot iepriekšējā Plāna īstenošanu, iesaistītās iestādes, NVO un diasporas organizācijas ir atzinušas kā veiksmīgas. Vienlaikus Plānā iekļautas arī jaunas iniciatīvas un uzdevumi, ko nosaka diasporas dinamiskā attīstība un globālie izaicinājumi.
Saskaņā ar LU DMPC veiktā pētījuma datiem, 2020. gada sākumā Latvijas valstspiederīgo un bijušo valstspiederīgo skaits ārvalstīs jeb diaspora bija aptuveni 373 tūkstoši cilvēku. Kopš Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit) un, kopš ārvalstniekiem ir pienākums reģistrēties AK pastāvīgā iedzīvotāja statusam, tiek regulāri saņemti precīzi dati par AK dzīvojošajiem ieceļotājiem no Latvijas. Saskaņā ar AK valdības (Home Office) oficiāli publicēto informāciju uz 2023. gada 30. jūnijam AK pastāvīgā iedzīvotāja statusam reģistrējušies 150 000 Latvijas valstspiederīgo. Tas nozīmē, ka AK dzīvojošo tautiešu skaits ir vismaz par 50 tūkst. lielāks nekā sākotnēji tika lēsts (100 tūkst.) un var uzskatīt, ka kopējais Latvijas diasporas lielums 2023. gadā ir vismaz 420 tūkst. cilvēku.
Šie dati liecina, ka joprojām pieaug ārvalstīs mītošo latviešu skaits, kas ne vien rada būtiskus demogrāfiskus izaicinājumus Latvijai, bet arvien vairāk apliecina mērķtiecīgas diasporas politikas nozīmi straujo asimilācijas procesu mazināšanai. Plāna darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam īstenošana ir pierādījusi, ka tajā izvirzītās būtiskākās prioritātes – latviešu valodas, identitātes un latvietības uzturēšana, satīklošanās, jaunatnes piesaiste un diasporas aktīvāka iesaiste Latvijas tautsaimniecībā, kā arī remigrācijas veicināšana – ir tās jomas, kurās ieviestās vērtīgās iniciatīvas ir jāturpina arī Plānā darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam.