Septiņus gadus pēc Krievijas Federācijas nelikumīgi īstenotās Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas vardarbīgās aneksijas Eiropas Savienība joprojām stingri iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.
Eiropas Savienība atkārtoti norāda, ka tā neatzīst šo starptautisko tiesību pārkāpumu un aizvien to nosoda. Tas joprojām ir tiešs izaicinājums starptautiskajai drošībai un izraisa smagas sekas starptautiskajai tiesiskajai kārtībai, kas aizsargā visu valstu teritoriālo integritāti, nedalāmību un suverenitāti.
Eiropas Savienība joprojām ir apņēmusies pilnā mērā īstenot neatzīšanas politiku, cita starpā izmantojot ierobežojošus pasākumus un sadarbību starptautiskos forumos. Eiropas Savienība vēlreiz aicina ANO dalībvalstis apsvērt līdzīgus neatzīšanas pasākumus atbilstīgi ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta Rezolūcijai 68/262. Eiropas Savienība neatzīst un neatzīs Krievijas Federācijas rīkotās vēlēšanas Krimas pussalā.
Aizvien lielākā pussalas militarizācija, ko īsteno Krievijas Federācija, tostarp daudzās militārās mācības un kara kuģu būvēšana, joprojām negatīvi ietekmē drošības situāciju Melnās jūras reģionā. Pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības, Krievija ir uzspiedusi Krimas iedzīvotājiem savu pilsonību un iesauc tos savos bruņotajos spēkos. Saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas 2020. gada 7. decembra Rezolūciju 75/29 Eiropas Savienība atgādina nelikumīgās aneksijas negatīvo ietekmi uz reģionālo stabilitāti, ko apliecina Krievijas neattaisnotā militārā spēka pielietošana pret Ukrainu 2018. gada 25. novembrī. Turklāt Krievijas Federācijai būtu jāpārtrauc pussalā mainīt demogrāfisko struktūru , izmitinot pussalā savus civiliedzīvotājus.
Eiropas Savienība nosoda Kerčas tilta būvniecību un dzelzceļa posma atklāšanu, kas notika bez Ukrainas piekrišanas. Tie ir kārtējie mēģinājumi nelikumīgi anektēto pussalu piespiedu kārtā integrēt Krievijā un kārtējie Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumi. ES cer, ka Krievija saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nodrošinās netraucētu un brīvu kuģošanu cauri Kerčas šaurumam uz Azovas jūru un no tās. Nelikumīgi šādas kuģošanas ierobežojumi turpinās un rada negatīvas ekonomiskās sekas Ukrainas ostām Azovas jūrā un visam reģionam kopumā.
Kopš Krievijas Federācijas nelikumīgi īstenotās aneksijas cilvēktiesību situācija Krimas pussalā ir ievērojami pasliktinājusies. Ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas vēsturisko 2021. gada 14. janvāra lēmumu, Eiropas Savienība aicina Krieviju pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, starptautiskos cilvēktiesību standartus un attiecīgās ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas, tostarp 2020. gada 16. decembra Rezolūciju 75/192. Pussalas iedzīvotāji saskaras ar sistemātiskiem tādu savu pamatbrīvību ierobežojumiem kā vārda brīvība, reliģijas vai pārliecības brīvība, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvība. Žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji un advokāti savā darbā saskaras ar traucējumiem un iebiedēšanu. Ir nepieņemami, ka Krimas tatāri tiek vajāti, uz viņiem tiek izdarīts spiediens, un viņu tiesības tiek rupji pārkāptas. Krimas tatāriem, ukraiņiem un visām pussalas etniskajām un reliģiskajām kopienām ir jānodrošina iespēja saglabāt un attīstīt savu kultūru, izglītību, identitāti un kultūras mantojuma tradīcijas, kuras patlaban nelikumīgās aneksijas dēļ ir apdraudētas. Ir jāizbeidz destruktīvās darbības pret pussalas kultūras mantojumu, piemēram, pret arheoloģiskajām vērtībām, mākslas darbiem, muzejiem vai vēstures pieminekļiem, kas nemitīgi turpinās.
Saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas 2020. gada 16. decembra Rezolūciju 75/192 ir ārkārtīgi svarīgi, lai reģionālie un starptautiskie cilvēktiesību pārraudzības mehānismi, kā arī nevalstiskās cilvēktiesību organizācijas varētu netraucēti piekļūt Krimai un Sevastopolei. Visas izskatīšanā esošās cilvēktiesību pārkāpumu un aizskārumu lietas, piemēram, saistībā ar piespiedu pazušanu, spīdzināšanu un nogalināšanu, vardarbību, politiski motivētas vajāšanas gadījumiem, diskrimināciju un aizskaršanu, ir rūpīgi jāizmeklē. Visi tie, kuri Krimas pussalā, neievērojot starptautiskās tiesības, tika aizturēti un notiesāti, tostarp Emirs-Useins Kuku (Emir-Usein Kuku) un pieci kopā ar viņu notiesātie, Oļehs Prihodko (Oleh Prykhodko), nesen notiesātie Envers Omerovs (Enver Omerov), Riza Omerovs (Riza Omerov) un Aiders Džaparovs (Ayder Dzhapparov), ir nekavējoties jāatbrīvo. Krimas tatāru pašpārvaldes struktūras Medžlisa darbības aizliegums ir jāatceļ. Krievijai ir arī jāveic pasākumi, lai uzlabotu vides stāvokli, kas kopš nelikumīgās aneksijas ir ievērojami pasliktinājies.
ES atzinīgi vērtē diplomātiskos centienus, kas vērsti uz Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes atjaunošanu tās starptautiski atzītajās robežās un šajā sakarā apsvērs konkrētas Ukrainas idejas saskaņā ar iedibināto neatzīšanas politiku.
Šī deklarācija ir izdota Krievijas Federācijas īstenotās nelikumīgās Krimas un Sevastopoles aneksijas septītajā gadskārtā, ko Ukraina atzīmē 2021. gada 26. februārī.