2022. gada 7. septembrī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica apmeklēja Čerņihivas apgabalu, tikās ar apgabala vadību - Čerņihivas apgabala gubernatoru Vjačeslavu Čausu (Viacheslav Chaus), Čerņihivas pilsētas mēru Vladislavu Atrošenko (Vladislav Atroshenko) un Ņižinas pilsētas mēru Oleksandu Kodolu (Oleksandr Kodola), lai pārrunātu Latvijas iesaisti apgabala rekonstrukcijā un izzinātu palīdzības steidzamās vajadzības. Parlamentārā sekretāre arī tikās ar Čerņihivas iedzīvotājiem un apskatīja Krievijas agresijas radītos postījumus, tai skaitā steidzami atjaunojamos objektus.
Tikšanās laikā ar apgabala un pilsētas vadību Z. Kalniņa-Lukaševica informēja par 6. septembrī Ministru Kabineta pieņemto lēmumu sniegt atbalstu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai.
Parlamentārā sekretāre atzīmēja: “Latviju un Čerņihivas apgabalu saista ilglaicīgas un ciešas saites. Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumu iesaistīties Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā. Esmu šeit, lai uzklausītu jūsu vajadzības. Visa Latvijas sabiedrība – valsts, pašvaldības, uzņēmēji un pilsoniskā sabiedrība – jau ir snieguši atbalstu, tostarp ziedojot preces, kas kā humānā palīdzība nonāca no Latvijas Ukrainā un arī Čerņihivas apgabalā. Tagad vēlamies sniegt palīdzību Ukrainas atjaunošanā, īpaši, lai sagatavotos ziemai un mājokļos varētu pagūt paveikt neatliekamākos darbus pirms apkures sezonas sākšanās.”
Čerņihivas apgabala gubernators Vjačeslavs Čauss pateicās par Latvijas valdības un tautas sniegto atbalstu –, gan nosūtot humāno palīdzību Ukrainai, gan uzņemot ukraiņu ģimenes Latvijā. Ņemot vērā, ka Krievijas iebrukuma dēļ galvenie zaudējumi – 90% no visiem postījumiem –, ir nodarīti tieši civilajai infrastruktūrai, gubernators kā atjaunošanas prioritāti nosauca civiliedzīvotāju mājokļus. Tāpat V. Čauss norādīja, ka ir svarīgi atjaunot Ukrainas ekonomiku, tādēļ nepieciešams atbalsts uzņēmējdarbības atsākšanai un darba vietu radīšanai, jo īpaši pārtikas, mašīnbūves, vieglās rūpniecības un informāciju tehnoloģiju nozarē.
Jau pirmajās kara dienās Krievijas armija iebruka arī Čerņihivas apgabalā. Krievijas agresijas rezultātā Čerņihivas pilsēta un apgabals ir smagi cietuši. Gubernators informēja, ka Krievijas uzbrukumos ir gājuši ap 500 cilvēku, kā arī 1000 ievainoti, ir iznīcināti vai bojāti 8200 objektu, no tiem 7054 privātmājas un 202 izglītības iestādes, 90 veselības un sociālās aizsardzības iestādes, kā arī 53 civilās infrastruktūras objekti. Čerņihivas apgabalā ir izpostītas 125 skolas un 63 medicīnas iestādes, kā arī iznīcināti 1 512 km transporta infrastruktūras un 4 767 milj. m² dzīvojamās platības. Apgabala centrs – Čerņihivas pilsēta – bija aplenkta turpat mēnesi.
Čerņihivas pilsētas mērs Vladislavs Atrošenko iepazīstināja ar pilsētai nodarītajiem postījumiem. Ņižinas pilsētas mērs Oleksandrs Kodola raksturoja situāciju pilsētā un pauda pateicību par Latvijas sniegto atbalstu.
Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka Latvija maksimāli centīsies atbalstīt Čerņihivas apgabalu jau šogad, jo īpaši gatavojoties ziemai, kā arī rūpīgi izvērtēs visas vajadzības apgabala steidzamajai rekonstrukcijai nākamgad. Parlamentārā sekretāre atzīmēja, ka Latvija plāno finansējumu izlietot stratēģiski, tai skaitā kā katalizatoru ārējā finansējuma piesaistē un sadarbības veidošanā ar citiem donoriem.
Čerņihivas apgabala administrācija izrādīja Krievijas īstenotās zvērības: bojājumus sociālajam uzņēmumam, kas nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām, iznīcināto jauniešu un nevalstisko organizāciju centru un sporta stadionu Čerņihivas pilsētas centrā, izpostītās daudzdzīvokļu mājas, kā arī postažu Jagidnes ciemā, kura iedzīvotāji Krievijas okupācijas laikā gandrīz mēnesi bija ieslodzīti skolas pagrabā.
Jagidnes ciemā parlamentārā sekretāre tikās ar Ivanivskas hromadas vadītāju un cilvēkiem, kas pārdzīvojuši Krievijas okupāciju. Latvijas delegācijai tika parādīts arī skolas pagrabs, kurā necilvēcīgos apstākļos mēnesi tika turēti vairāk nekā 300 cilvēki, tostarp zīdaiņi un sirmgalvji, Krievijas karavīriem apzināti spīdzinot, ņirgājoties un nogalinot civiliedzīvotājus. Pagrabā veselu mēnesi cilvēki bija ieslodzīti apstākļos, kur diviem iedzīvotājiem bija atvēlēts viens kvadrātmetrs. Šai kopienai, ko cieši saliedējušas pārdzīvotās šausmas, nepieciešams atbalsts vairāku māju atjaunošanai, lai, sākoties ziemai, cilvēkiem būtu pieejams apsildīts mājoklis.
“Tikai īsu brīdi esot šai pagrabā un dzirdot izdzīvojušo stāstus, šķiet, ka uz brīdi esam ielūkojušies ellē. Nav vārdu, lai aprakstītu šausmas, kas bijis šeit jāpārdzīvo. Vienlaikus apbrīnojama ir katra izdzīvojušā spēks un gara stiprība. Mēs vēlamies palīdzēt atjaunot šo ciemu un redzēt to atkal dzīvības pilnu. Esam sadzirdējuši lūgumu palīdzēt sarūpēt akūti nepieciešamos būvmateriālus, lai iedzīvotāji ar brīvprātīgo palīdzību varētu paveikt neatliekamos darbus, un ceram jau pavisam drīz atrast iespēju piesaistīt palīdzību no Latvijas,” hromadas vadītājai un vietējiem iedzīvotājiem sacīja parlamentārā sekretāre.
Informācijai
Lai veicinātu efektīvu un koordinētu valsts atjaunošanu, Ukrainas prezidents un premjerministrs ir aicinājuši katrai donorvalstij izvēlēties vienu apgabalu, kam galvenokārt sniegt atbalstu. Latvijas Ministru kabinets 2022. gada 6. septembrī apstiprināja Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas ierosina noteikt Čerņihivas apgabalu kā galveno Latvijas atbalsta saņēmēju. Čerņihivas apgabalā darbojas Latvijas ir goda konsule Olena Višņakova (Olena Vyshniakova), tāpat Latvijai ir cieši politiskie kontakti, tai skaitā pašvaldību līmenī. Reģionā darbojas vairāki Latvijas uzņēmumi. Kopš 2007. gada ir īstenoti vairāki attīstības sadarbības projekti. Sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, pašvaldībām un uzņēmējiem kopš kara sākuma uz apgabalu ir nosūtītas vairākas humānās palīdzības kravas.
Čerņihivas apgabalam ir 225 km robeža ar Krieviju un 232,6 km gara robeža ar Baltkrieviju.