2022. gada 19. janvārī notika Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes (turpmāk – padome) sanāksme, kuru vadīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Konsultatīvā padome izvērtēja 2021. gadā paveikto Latvijas attīstības sadarbības politikā un diskutēja par 2022. un 2023. gadā plānotajām aktivitātēm.
Informējot padomes dalībniekus par paveikto 2021. gadā, Z. Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka ir pieaudzis to attīstības sadarbības projektu skaits, kuriem izdevies piesaistīt starptautisku līdzfinansējumu, kā arī norādīja, ka Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāji ir atzinīgi novērtēti kā no divpusējiem, tā daudzpusējiem partneriem.
2021. gadā īstenoti 27 attīstības sadarbības projekti. No granta projektu konkursa finansējuma 72% aktivitāšu īstenoja Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ir par 20% vairāk nekā 2020. gadā, jau tagad pārsniedzot Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto rādītāju (50%). Īpaši jāatzīmē Latvijas pilsoniskās sabiedrības atbalsts Baltkrievijai. “Par spīti necilvēcīgiem apstākļiem Baltkrievijā, mūsu nevalstiskās organizācijas turpināja sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskai sabiedrībai,” uzsvēra parlamentārā sekretāre.
Ir pieaudzis projektu skaits, kuriem piesaistīts līdzfinansējums, tai skaitā no ASV, Eiropas Komisijas, Zviedrijas, Lielbritānijas un pašām partnervalstīm. Tematiski visvairāk projektu īstenoti labas pārvaldības un likuma varas sektorā, kas veidoja vairāk nekā 40% no visiem īstenotajiem projektiem. “Mūsu pilsoniskā sektora un valsts pārvaldes iestāžu pieredze un zināšanas ir pieprasītas un novērtētas partnervalstīs. Latvija turpina saņemt atzinīgus vārdus par sniegto ieguldījumu šo valstu un sabiedrības attīstībā,” atzīmēja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Padome konceptuāli atbalstīja Ārlietu ministrijas piedāvāto finansējuma sadalījumu un atbilstošu Attīstības sadarbības politikas plāna 2021.–2023. gadam grozījumu virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā. Salīdzinoši ar 2021. gadā attīstības sadarbībai pieejamo finansējumu 583 813 eiro apmērā, 2022. gada divpusējās attīstības sadarbības īstenošanai paredzēts finansējums 1 363 813 eiro apmērā.
Latvija atbalstu prioritāri turpinās sniegt Ukrainai, Moldovai, Gruzijai, Centrālāzijas valstīm, kā arī Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem. Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka “finansējuma pieaugums dod iespēju palielināt attīstības sadarbības spējas un mērogu.” Atbilstoši Latvijas attīstības sadarbības pamatnostādnēm līdz ar budžeta pieaugumu plānots paplašināt attīstības sadarbības aktivitāšu ģeogrāfisko tvērumu, pirmo reizi iekļaujot jaunus reģionus, tai skaitā Āfrikas reģiona valstis.
Biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāves izteica gandarījumu par īstenoto sadarbību 2021. gadā un atzinīgi novērtēja plānoto atbalstu Latvijas attīstības sadarbības īstenotāju spēju stiprināšanai un sabiedrības informēšanas pasākumiem.
Padomes sēdē līdz ar gandarījumu par finansējuma pieaugumu, kas saistīts arī ar gatavošanos Latvijas kandidēšanai uz nepastāvīgās locekles vietu ANO Drošības padomē, tika atzīmēts, ka Latvijas sniegtās divpusējās attīstības sadarbības finansējums jeb atbalsts mazāk attīstītām valstīm joprojām ir ievērojami mazāks, salīdzinot ar Igaunijas un Lietuvas sniegto atbalstu.
Sanāksmes laikā tika pārrunātas arī aktualitātes Eiropas Savienības (ES) attīstības sadarbības budžeta jautājumos. Ārlietu ministrija aktīvi iesaistās ES atbalsta plānošanas procesos, tādējādi ietekmējot ES attīstības sadarbības politikas prioritātes un paužot Latvijas interesi iesaistīties atbalsta sniegšanā. Līdz ar izmaiņām Starptautiskās palīdzības likumā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra tiks veidota par koordinējošo institūciju, kas centralizēti sniegs konsultatīvu un administratīvu atbalstu Latvijas attīstības sadarbības īstenotājiem ES un citu starptautisko organizāciju finansējumam piesaistei.
Informācijai
Attīstības sadarbības politikas konsultatīvā padome ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai sekmētu Latvijas aktīvu un atbildīgu iesaistīšanos ES attīstības sadarbības politikas veidošanā un īstenošanā, stiprinātu Latvijas kā divpusējā donora lomu, veicinātu sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības mērķiem un politiku un sniegtu atbalstu tās īstenošanā. Saskaņā ar Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes nolikumu tajā pārstāvētas publiskās pārvaldes iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.