2022. gada 21. jūnijā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica sniedza uzrunu Trīs jūru iniciatīvas otrajā parlamentārajā forumā “Digitālā pārveide, infrastruktūras savstarpēja izmantojamība, energoatkarība un drošība”, kas vienkopus pulcēja parlamentāriešus un deputātus no iniciatīvas 12 dalībvalstīm, kā arī partnervalstīm.
Uzrunājot klātesošos, parlamentārā sekretāre īpaši uzsvēra ģeopolitiskās situācijas nozīmi reģiona kopējā drošībā. “Krievijas neprātīgā agresija Ukrainā ir novedusi pie traģēdijas un cilvēku ciešanām. Ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu Ukrainai izturēt uzbrukumu un uzvarēt karā. Visa demokrātiskā pasaule ir mobilizējusies, lai liktu šķēršļus Krievijai un apturētu tās agresiju,” pauda Z. Kalniņa-Lukaševica, akcentējot, ka “svarīgāk nekā jebkad agrāk ir, lai mūsu rīcību vadītu mūsu kopīgās vērtības.”
Tāpat Z. Kalniņa-Lukaševica vērsa klātesošo uzmanību uz sekojošiem apsvērumiem: “Pirmkārt, mums ir jādomā par Ukrainas lomu Eiropā pēc kara beigām. Latvija stingri atbalsta kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un ir pārliecināta par tās vietu ES saimē. Otrkārt, ir svarīgi, lai Ukraina tiktu atjaunota. Kopīgi un ciešā koordinācijā ES dalībvalstīm ir jāsniedz ieguldījums Ukrainas atjaunošanā. Ukraina tiks atjaunota ne tikai materiāli, bet tiks paātrināts arī pirms kara uzsāktais reformu process. Treškārt, mums visiem ir būtiski, lai Krievija nākotnē nespētu izvērst kārtējo karu.”
Ārlietu ministrijas parlamentārā pauda, ka Krievija ir jāsauc pie atbildības par zvērībām un kara noziegumiem Ukrainā gan juridiski, gan finansiāli. Turklāt, pašreizējā ģeopolitiskā situācija un reģiona ģeogrāfiskais novietojums liek būt izlēmīgākiem nekā jebkad agrāk. Ir jāturpina stiprināt aizsardzību un noturību – fizisko, digitālo un emocionālo.
“Mums arī jākļūst vairāk pārliecinātiem, ka mūsu zināšanas un pieredze par reģionu ir ļoti vērtīgas. Mums ar tām ir jādalās savā starpā un, jo īpaši, ar pārējo pasauli,” tā Z. Kalniņa-Lukaševica.
Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Krievijas agresija Ukrainā un tās radītās sekas vēlreiz apliecina arī energoapgādes drošības un integrētas infrastruktūras nozīmi. Enerģijas piegāžu dažādošana un savas enerģijas ražošana ir ļoti svarīgi īstermiņa un vidēja termiņa pasākumi.
Z. Kalniņa-Lukaševica atzinīgi novērtēja pieaugošo interesi par Iniciatīvu un kuplo dalībnieku skaitu gan parlamentāriešu sanāksmē, gan paralēli notiekošajā biznesa forumā: “Ir būtiski, ka investori redz mūsu reģionu kā drošu un pievilcīgu vietu, kur ieguldīt, kā arī jūt uzticību likumdošanas sistēmai. Ja vēlamies palielināt investīcijas un īstenot lielus projektus, mūsu uzdevums ir pieņemt pareizos politiskos lēmumus un padarīt mūsu ekonomiku noturīgu un piemērotu nākotnei,” teica parlamentārā sekretāre.
Parlamentārā sekretāre akcentēja vēl vienu svarīgu Iniciatīvas dimensiju – Pilsoniskās sabiedrības forumu, kas notika šā gada 21. maijā Rīgā. Tā mērķis bija veicināt domu apmaiņu reģiona pilsoniskās sabiedrības pārstāvju vidū, un izstrādātās rekomendācijas ir iekļautas šodien publicētajā ziņojumā.
Z. Kalniņa-Lukaševica pateicās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Rihardam Kolam par ierosmi organizēt Iniciatīvas parlamentāro dimensiju. Forumam ir ārkārtīgi liela nozīme, sekmējot diskusiju par likumdošanas normu un pastāvošu regulējumu pilnveidošanu un saskaņošanu reģiona savienojamības attīstībai.
Foruma atklāšanā uzrunas sniedza Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un foruma goda viešņa Ukrainas parlamenta vicespīkere Olena Kondratjuka (Olena Kondratiuk).
Forumu veido trīs sesijas, kuru laikā tika diskutēts par digitālo transformāciju, infrastruktūras savienojamību reģionā, enerģētiku, drošību un iniciatīvas ģeopolitisko nozīmi, īpaši šodien, kad Krievijas agresija Ukrainā turpinās.