Atbildīga uzņēmējdarbība paredz, ka visi uzņēmumi – neatkarīgi no to juridiskā statusa, lieluma, īpašumtiesībām vai nozares – novērš savas darbības negatīvo ietekmi vai to samazina, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību valstīs, kurās tie darbojas. Lai nodrošinātu saskaņotu un visaptverošu pieeju atbildīgai uzņēmējdarbībai, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 38 dalībvalstu valdības un 13 trešo valstu valdības ir pieņēmušas OECD Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību (OECD Guidelines for Multinational Enterprises on Responsible Business Conduct, turpmāk – Vadlīnijas).
Vadlīnijas ir valdību visaptverošas rekomendācijas starptautiskiem uzņēmumiem ar mērķi veicināt pozitīvu ieguldījumu, ko uzņēmumi var sniegt ekonomikas, vides un sociālajā attīstībā, un līdz minimumam samazināt negatīvo ietekmi, ko izraisa to darbības, produkti un pakalpojumi Vadlīnijās minētajos jautājumos. Vadlīnijas aptver visas galvenās uzņēmējdarbības atbildības jomas, tostarp cilvēktiesības, darba tiesības, vidi, kukuļošanu, patērētāju intereses, informācijas atklāšanu, zinātni un tehnoloģiju, konkurenci un aplikšanu ar nodokļiem.
Kopš Vadlīniju pieņemšanas 1976. gadā tās ir vairākkārt atjauninātas, lai tās joprojām būtu piemērotas to mērķim, ņemot vērā sociālekonomiskos izaicinājumus un starptautiskās uzņēmējdarbības attīstību. 2023. gada atjauninājums atspoguļo desmit gadu pieredzi kopš to iepriekšējās atjaunināšanas 2011. gadā un atbilst steidzamiem sociālajiem, vides un tehnoloģiju izaicinājumiem, ar kuriem saskaras sabiedrība un uzņēmumi. Vadlīniju 2023. gada izdevumā ir paplašinātas un precizētas rekomendācijas atbildīgai uzņēmējdarbībai tādās svarīgās jomās kā klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, tehnoloģijas, uzņēmējdarbības integritāte un piegādes ķēdes rūpības pienākums. Līdz šim Vadlīnijas ir guvušas plašu atbalstu starptautiskā mērogā un ir vienīgais daudzpusēji saskaņotais un visaptverošais atbildīgas uzņēmējdarbības rīcības kodekss, ko valdības ir apņēmušās veicināt.
Latvijas Nacionālais kontaktpunkts atbildīgai uzņēmējdarbībai (LVNKP)
OECD Vadlīnijas atbalsta unikāls to īstenošanas mehānisms – nacionālie kontaktpunkti atbildīgai uzņēmējdarbībai (turpmāk – NKP) – aģentūras, kuras savās valstīs izveidojušas Vadlīnijām pievienojušās valdības. NKP ir strīdu jautājumu izskatīšanas mehānisms, kura ietvaros tiek izskatītas strīdi starp daudznacionāliem uzņēmumiem un kopienām vai indivīdiem gadījumos, kad uzņēmums nav ievērojis Vadlīniju rekomendāciju/ rekomendācijas. Vadlīniju pārkāpuma gadījumā galvenais NKP pienesums ir nodrošināt izskatāmā gadījuma iesniedzējam un uzņēmumam diskusiju un brīvprātīgu starpniecības jeb mediācijas platformu, lai novērstu vai minimizētu kaitīgās sekas, ko sabiedrībai vai videi izraisījusi konkrētā uzņēmuma darbība.
Latvijas Nacionālais kontaktpunkts atbildīgai uzņēmējdarbībai (turpmāk – LVNKP) ir koleģiāla struktūra, kurā ir pārstāvēti eksperti no:
- Ārlietu ministrijas (pilda LVNKP sekretariāta funkcijas);
- Ekonomikas ministrijas;
- Finanšu ministrijas;
- Izglītības un zinātnes ministrijas;
- Tieslietu ministrijas;
- Labklājības ministrijas,
- Valsts darba inspekcijas,
- Valsts Kancelejas;
- Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības;
- Latvijas Darba devēju konfederācijas;
- Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta.
- veicināt Vadlīniju pieejamību un sabiedrības informētību par tām;
- izskatīt Kontaktpunktā iesniegtus pieteikumus par izskatāmiem gadījumiem (specific instance), kad tiek pamatota Vadlīniju rekomendācijas/ rekomendāciju neievērošana no daudznacionālā uzņēmuma puses.
Lai gūtu priekšstatu par to, ko dara NKP, aicinām ieskatieties video “Iepazīsties ar valstu kontaktpunktiem” OECD mājaslapā.
Izskatāmo gadījumu (specific instance) iesniegšana LVNKP
Izskatāmie gadījumi nav juridiskas lietas un NKP nav tiesa vai tiesībaizsardzības iestāde, kā arī neaizstāj nacionālo likumdošanu. NKP nevar piemērot sankcijas, tieši sniegt kompensāciju vai piespiest puses piedalīties mediācijas vai samierināšanas procesā. Strīdu izšķiršana ar NKP starpniecību ir paredzēta kā vienprātīga un vērsta uz konstruktīvu risinājumu noteikšanu un pušu savstarpēju vienošanos.
Potenciālu izskatāmo gadījumu var iesniegt izvērtēšanai ieinteresētā puse (privātpersona, arodbiedrība, NVO u.c.) saskaņā ar LVNKP izskatāmo gadījumu procedūru, aizpildot un iesniedzot iesnieguma veidlapu.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka Latvijas NKP kopīgos daļu no sniegtās informācijas ar attiecīgo daudznacionālo uzņēmumu, ja vien netiks izteikti stingri argumenti par to, ka informāciju nedrīkst izpaust, piemēram, nepieciešamību pēc anonimitātes attiecībā uz personas drošību.
LVNKP salīdzošais izvērtējums
2023. gadā OECD eksperti kopā ar Vācijas un Lietuvas nacionālo kontaktpunktu pārstāvjiem veica LVNKP salīdzinošo izvērtējumu. 2023. gada 21. decembrī OECD publicēja ziņojumu par salīdzinošo izvērtējumu.