 |
 |
| Dzimis 1869. gada 29. maijā, Dzērbenes pagastā | Miris 1943. gada 15. jūlijā, cietumā Kirovā |
Pēc Bērzaines ģimnāzijas beigšanas 1889. gadā iestājies Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultātē, pabeidzis 1894. gadā.
1899.–1902. gadā – skolotājs Rīgā, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas un derīgu grāmatu nodaļas priekšnieks.
1902.–1912. gadā – mācītājs Vecpiebalgā, 1913.–1920. gadā – skolotājs un mācītājs Jeiskā, Kubaņas apgabalā. No 1915. gada – latviešu organizāciju pārstāvis Kaukāzā un bēgļu komitejas vadītājs. 1921. gadā atgriezies Latvijā.
Dienests Latvijas Ārlietu ministrijā
No 1921. gada aprīļa līdz 1922. gada februārim – Ārlietu ministrijas Administratīvi juridiskā departamenta direktors.
Jūtot līdzi karadarbībā 1915.–1920. gadā visvairāk cietušo Latvijas apgabalu iedzīvotājiem, P. Gailītis pārkāpa valsts ierēdņa dienesta noteikumus un uzstājās ar valdību kritizējošu runu Izpostīto apgabalu II kongresā. Par to viņš 1922. gada februārī tika atbrīvots no Administratīvi juridiskā departamenta direktora amata.
1922.–1925. gadā – 1. Saeimas deputāts no Latviešu zemnieku savienības; no 1923. gada janvāra līdz jūlijam – izglītības ministrs; 1921.–1935. gadā – Kokneses, Sēlpils, Jumpravas, Lielvārdes u.c. draudžu mācītājs, arī skolotājs un ģimnāzijas direktors Rīgā; 1930.–1940. gadā – Latvijas jaunatnes Sarkanā Krusta priekšnieks un žurnāla Latvijas Jaunatne redaktors.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Atzinības krustu, Sarkanā Krusta goda zīmi, Igaunijas un Polijas ordeņiem.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2570. f., 14. apr., 445. l.; 1632. f., 1. apr., 6080. l.
Represijas
Apcietināts 1941. gada 14. jūnijā, aizvests uz Vjatkas nometni Kirovas apgabalā.
1942. gada 7. februārī uzrādīta apsūdzība: “militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs; vadījis Sarkanā Krusta fašistiskās jaunatnes sekciju; būdams Saeimas deputāts, izglītības ministrs un Ārlietu ministrijas departamenta direktors, cīnījies pret revolucionāro kustību Latvijā”.
PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķās apspriedes 1942. gada 25. novembra lēmums – 10 gadu ieslodzījums labošanas darbu nometnē par piederību kontrrevolucionārām organizācijām.
P. Gailītis miris 1943. gada 15. jūlijā Kirovas cietumā.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., P-7401. l.