Ikviena persona (fiziska vai juridiska), personu grupa vai nevalstiskā organizācija var iesniegt sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Tiesa), ja tā uzskata, ka kāda no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) dalībvalstīm ir pārkāpusi Konvencijā vai tās papildprotokolos garantētās tiesības. Tiesā sūdzību par iespējamu Konvencijas pārkāpumu var iesniegt arī valsts. Tādā gadījumā šādu sūdzību sauc par starpvalstu sūdzību.
Pēc sūdzības iesniegšanas Tiesā tā tiek reģistrēta Tiesas Sekretariātā, un tiek vērtēts, vai sūdzība atbilst visiem kritērijiem, proti, vai sūdzība atbilst Tiesas reglamenta 47.punktam (aicinām skatīt sadaļu Informācija personām par interešu aizstāvību ANO un Eiropas Cilvēktiesību tiesā), kas noteic prasības iesniedzamajai informācijai un dokumentiem. Ja nav izmantota pareizā sūdzības veidlapa vai ja iztrūkst kaut viena daļa no pieprasītās informācijas vai dokumentiem (piemēram, nav norādīts iesniedzēja vārds/uzvārds, nav sniegts iespējama pārkāpuma faktu izklāsts vai sūdzības juridisks pamatojums), Tiesa sūdzību neizskatīs.
Ja sūdzība atbilst Tiesas reglamenta 47.punkta prasībām, tā tiek nosūtīta uz kādu no piecām Tiesas nodaļām (Latvijas tiesnesis Mārtiņš Mits darbojas Tiesas piektajā nodaļā). Katras sūdzības izskatīšanai tiek iecelts savs tiesnesis-ziņotājs, kurš izlemj, kādam Tiesas sastāvam nosūtīt lietu izskatīšanai, proti, vienam tiesnesim, Tiesas komitejai trīs tiesnešu sastāvā vai Tiesas palātai septiņu tiesnešu sastāvā.
Ja sūdzība ir acīmredzami noraidāma, tiek pieņemts viena tiesneša lēmums par sūdzības nepieņemamību izskatīšanai. Šis lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
Ja sūdzība nav acīmredzami noraidāma, bet tajā skatāmi jautājumi, par kuriem Tiesai jau ir labi iedibināta judikatūrā, tā tiek nodota izskatīšanai trīs tiesnešu komitejai. Komitejas lēmumi un spriedumi ir galīgi un nepārsūdzami.
Ja sūdzība nav acīmredzami noraidāma un tajā skatāmi jautājumi, par kuriem Tiesai nav izveidojusies stabila judikatūra, to, visticamāk, nodos Tiesas palātai septiņu tiesnešu sastāvā. Tiesas palātas lēmumi stājas spēkā to pasludināšanas dienā, savukārt spriedumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc to pasludināšanas, ja vien puses nav lūgušas lietu nodot izskatīšanai Lielajā palātā. Pušu lūgumus nodot lietu Lielajai palātai izskata Tiesas kolēģija piecu tiesnešu sastāvā. Ja kolēģijas lēmums ir negatīvs, palātas spriedums stājas spēkā kolēģijas lēmuma pasludināšanas dienā. Ja kolēģija lemj apmierināt lūgumu nodot sprieduma izskatīšanu Lielajā palātā, tad palātas spriedums nestājas spēkā, un lietu atkārtoti izskata Lielā palāta.
Ja kāda palātā izskatāmā sūdzība skar nopietnus jautājumus par Konvencijas vai tās papildprotokolu interpretāciju vai sūdzības izskatīšana var novest pie rezultāta, kas nesaskan ar Tiesas iepriekš iedibināto judikatūru, palāta sūdzību var nodot izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Līdz ar Konvencijas 15.papildprotokola spēkā stāšanos lietas puses vairs nevar iebilst pret palātas lēmumu nodot sūdzību Lielajai palātai. Lielās palātas lēmumi un spriedumi stājas spēkā to pasludināšanas dienā.
Pirms izskatīt sūdzību pēc būtības, Tiesa izvērtē sūdzības atbilstību Konvencijas 35.pantā izvirzītajām pieņemamības prasībām, proti:
- sūdzībai jābūt tikai par Konvencijas vai tās papildprotokolu iespējamiem pārkāpumiem;
- jābūt izsmeltiem visiem nacionālajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem;
- sūdzība jāiesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc galējā nolēmuma pieņemšanas nacionālajā līmenī. (Līdz 2022.gada 1.februārim ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc galīgā nolēmuma pieņemšanas nacionālajā līmenī);
- sūdzība nav identiska sūdzībai, kas Tiesā jau ir izskatīta, un nav iesniegta izskatīšanai kādā citā starptautiskajā procedūrā, ja vien sūdzība nesatur būtisku jaunu informāciju;
- sūdzība nav acīmredzami nepamatota, vai tāda, ar kuras palīdzību tiek ļaunprātīgi izmantotas tiesības iesniegt sūdzības;
- sūdzība nedrīkst būt anonīma.
Ja no iesniegtās sūdzības Tiesa var izdarīt secinājumu, ka šī sūdzība neatbilst kādai no Konvencijas 35.panta prasībām, tā var sūdzību noraidīt, nelūdzot valsts-atbildētājas viedokli. Savukārt, ja par sūdzības pieņemamību nav iespējams izlemt, pamatojoties uz Tiesas rīcībā esošo informāciju, vai arī sūdzība pirmšķietami ir pieņemama, Tiesa to nosūta valstij-atbildētājai, kura var sniegt viedokli gan par sūdzības pieņemamību izskatīšanai, gan par sūdzības būtību.
Jebkurā lietas izskatīšanas stadijā puses var slēgt mierizlīgumu, kas ir strīda risinājums pusēm savstarpēji vienojoties. Mierizlīguma process atbilstoši Konvencijas nosacījumiem ir konfidenciāls, un gadījumā, ja puses noslēdz mierizlīgumu, tad Tiesa lemj par lietas svītrošanu no izskatāmo lietu saraksta.
Ja sūdzības iesniedzējs noraida mierizlīguma piedāvājumu, valsts-atbildētāja var iesniegt Tiesā vienpusējo deklarāciju, atzīstot Konvencijas vai tās protokolu pārkāpumu lietā, un lūgt Tiesu svītrot lietu no izskatāmo lietu saraksta.
