13.10.2016.
2016. gada 13. oktobrī Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta (Tiesa) pasludināja spriedumu lietā Talmane pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. panta 1. punkta – tiesības uz taisnīgu tiesas procesu – pārkāpums. Lilija Talmane (turpmāk – iesniedzēja) 2007. gada 10. oktobrī vērsās Tiesā ar sūdzību, ka Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ar nemotivētu lēmumu ir atteicis izskatīt viņas kasācijas sūdzību pēc būtības, tādējādi liedzot viņas lietas nodošanu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē.
Tiesa atgādināja, ka Konvencijas 6. panta 1. punkts nacionālajām tiesām uzliek pienākumu savos nolēmumos iekļaut pietiekamu pamatojumu. Tomēr pamatojuma detalizētība nolēmumos var atšķirties atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem un lēmuma būtības. Tiesas ieskatā ir pieļaujams, ka kasācijas instance lēmumu par acīmredzami nepamatotas kasācijas sūdzības noraidīšanu pamato ar atsauci uz specifisku likuma normu, nesniedzot izvērstāku pamatojumu.
Pievēršoties iesniedzējas sūdzībā minētājiem apstākļiem, Tiesa secināja, ka Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators ir norādījis, ka iesniedzēja savā kasācijas sūdzībā nav pamatojusi, ka viņas krimināllietā būtu pieļauti būtiski Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma pārkāpumi. Tiesa uzskatīja, ka Augstākās tiesas Senāts ir izvērtējis iesniedzējas sūdzību pēc būtības, un atzinis, ka kasācijas sūdzības principiāli ir identiska apelācijas sūdzībai. Iesniedzējas argumentus par procesuālu pierādījumu pārbaudīšanu pietiekami bija izvērtējušas divas zemāko instanču tiesas. Tiesa piekrita, ka Augstākās tiesas Senāta kompetencē nav pārbaudīt esošos vai iegūt jaunus pierādījumus, turklāt Senāts to bija izskaidrojis arī iesniedzējai, noraidot viņas kasācijas sūdzību. Tiesa secināja, ka Augstākās tiesas Senāts ir rūpīgi izvērtējis iesniedzējas kasācijas sūdzību un sniedzis pietiekamu pamatojumu, tādēļ vienbalsīgi atzina, ka Konvencijas 6. panta 1. punktā garantētās tiesības nav pārkāptas.
Saskaņā ar Konvencijas 43. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas to var pārsūdzēt tiesas Lielajā palātā.
Pilns 2016. gada 13. oktobra Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (47938/07) un sprieduma pasludināšanas datums (13/10/2016).
Fakti lietā Lilija Talmane pret Latviju
Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – Tiesa) 2007. gada 10. oktobrī tika iesniegts Lilijas Talmanes (turpmāk – iesniedzēja) pieteikums par iespējamo Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6. panta 1. punkta – tiesības uz taisnīgu tiesu – pārkāpumu Latvijā, jo Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ar nemotivētu lēmumu atteica izskatīt viņas kasācijas sūdzību pēc būtības. 2009. gada 15. janvārī Tiesa nosūtīja iesniedzējas sūdzību Latvijas valdībai tās komentāru sniegšanai.
Iesniedzēja ir dzimusi 1966. gadā. Ar 2006. gada 17. novembra Madonas rajona tiesas spriedumu iesniedzēja tika atzīta par vainīgu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma izdarīšanā, kā rezultātā nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi, un sodīta ar piespiedu darbu uz 100 stundām, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu. Tiesa atzina iesniedzējas vainu par pierādītu, pamatojoties uz liecinieku liecībām, apskates protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī tiesu medicīnas ekspertu atzinumu par upurim nodarītajiem miesas bojājumiem.
Iesniedzēja iesniedza apelācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesā, norādot, ka viņas vaina nav tikusi pierādīta, jo netika veikta ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās automašīnas tehniskā apskate un tehniskā ekspertīze, nepilnīgas esot tiesu medicīnas eksperta atbildes, kā arī liecinieku liecības vērtējamas kritiski. 2007. gada 13. februārī Vidzemes apgabaltiesas atcēla pirmās instances spriedumu daļā par papildsoda piemērošanu iesniedzējai, noraidot viņas apelācijas sūdzību.
2007. gada 8. martā iesniedzēja iesniedza kasācijas sūdzību. Kasācijas sūdzībā iesniedzēja norādīja, ka netika veikta virkne izmeklēšanas darbību: netika veikta ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās automašīnas tehniskā apskate, tā netika uzrādīta lieciniekiem atpazīšanai, netika veikts izmeklēšanas eksperiments, kā arī konfrontācija. Iesniedzēja lūdza atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu un viņu attaisnot.
2007. gada 11. aprīlī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators informēja iesniedzēju, ka ar 2007. gada 11. aprīļa lēmumu viņas kasācijas sūdzība nav pieņemta izskatīšanai kasācijas kārtībā, „jo izteiktā prasība nav pamatota ar Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu”. Papildus senators atzīmēja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta trešo daļu kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē, neiegūst un neskaidro lietas faktisko apstākļus.