04.11.2019.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas Komiteja (turpmāk – Tiesa) ir pieņēmusi lēmumu lietā Fjodorovs pret Latviju, noraidot iesniedzēja sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6. panta 1. punkta (tiesības uz taisnīgu tiesu) un 6. panta 3. punkta d) apakšpunkta (pušu līdztiesības princips) pārkāpums.
Savā 2011. gada 25. jūlija iesniegumā Tiesai iesniedzējs Mareks Fjodorovs, apgalvoja, ka apelācijas instances tiesa atteikusi uzaicināt uz tiesas sēdi un nopratināt cietušo un liecinieku N.N..
Atbildot uz šo sūdzību, valdība izvirzīja argumentu, ka iesniedzējs nav izsmēlis viņam pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, jo savā kasācijas sūdzībā nebija sūdzējies par apelācijas instances tiesas atteikumu izsaukt uz tiesas sēdi cietušo.
Tiesa atgādināja, ka Konvencijas 35. panta pirmais punkts noteic, ka sūdzības pirms to iesniegšanas Tiesā ir jāizvirza arī nacionālā līmenī atbilstoši nacionālo likumu prasībām. Izvērtējot iesniedzēja kasācijas sūdzības saturu, Tiesa piekrita valdībai, ka iesniedzējs tajā nebija sūdzējies par atteikumu izsaukt liecinieku apelācijas instances tiesas sēdē. Ņemot vērā iepriekš minēto, Tiesa secināja, ka iesniedzējs nav izsmēlis viņam pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus Latvijā un noraidīja iesniedzēja sūdzību.
Tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
Pilns 2019. gada 8. oktobra Tiesas lēmuma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (16800/11) un lēmuma pieņemšanas datums (08/10/2019).
Fakti lietā Fjodorovs pret Latviju
2010. gada 12. aprīlī Alūksnē divas personas veica uzbrukumu personai N.N., kā rezultātā cietušajam tika iesists pa seju, no kabatas izvilkts mobilais telefons un atņemta alus pudele. 2010. gada 14. aprīlī uz aizdomu pamata par zādzības izdarīšanu vainu pastiprinošos apstākļos tika aizturēts iesniedzējs. 2010. gada 16. aprīlī iesniedzējs tika uzrādīts atpazīšanai cietušajam N.N. un cietusī persona atpazina viņu kā vienu no uzbrukuma veicējiem. Iztiesājot lietu Alūksnes rajona tiesā, klātesot iesniedzējam un viņa aizstāvim tika veikta pierādījumu pārbaude, ieskaitot cietušās personas N.N. mutiskas liecības sniegšanu, pēc kuras iesniedzēja aizstāvis uzdeva cietušajam N.N. jautājumus. 2010. gada 14. septembrī Alūksnes rajona tiesa atzina iesniedzēju par vainīgu atkārtotas zādzības nelielā apmērā izdarīšanā un piesprieda iesniedzējam sešu mēnešu cietumsodu.
Par šo spriedumu apelācijas protestu iesniedza prokuratūra. Lieta tika nozīmēta izskatīšanai Vidzemes apgabaltiesā uz 2011. gada 7. aprīli. 2011. gada 5. aprīlī cietušais N.N. lūdza lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes, norādot, ka pilnībā uztur savas iepriekš sniegtās liecības. Tiesas sēdes laikā, pārbaudot ieradušās personas, tiesa vaicāja pusēm, vai ir iespējams turpināt lietas izskatīšanu bez cietušā klātbūtnes. Prokurora ieskatā iztiesāšanu varēja turpināt, jo iepriekš lietas izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā cietušais bija sniedzis liecības 7 reizes, liecības bija nemainīgas. Savukārt iesniedzējs un viņa aizstāvis lūdza cietušo izsaukt uz tiesas sēdi, jo viņš esot mainījis liecības apsūdzētajiem par labu. Tiesa pieņēma lēmumu nolasīt cietušā liecības un pēc tam lemt par papildus jautājumiem, kurus nepieciešams uzdot cietušajam. Pēc liecību nolasīšanas iesniedzējam nebija papildu jautājumi, ko uzdot cietušajam. Tā rezultātā Vidzemes apgabaltiesa noraidīja iesniedzēja lūgumu izsaukt uz tiesas sēdi cietušo N.N. Tajā pašā dienā Vidzemes apgabaltiesa pasludināja spriedumu, atceļot pirmās instances spriedumu un atzīstot iesniedzēju par vainīgu laupīšanā grupā. Iesniedzējam tika piespriests brīvības atņemšanas sods uz četriem gadiem ar policijas kontroli uz diviem gadiem.
Iesniedzējs iesniedza kasācijas sūdzību, tomēr 2011. gada 14. jūnijā tā tika noraidīta.