24.07.2014.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta (Tiesa) 24. jūlijā pasludināja spriedumu lietā Čalovskis pret Latviju.
Savā 2013. gada 28. marta pieteikumā Tiesai, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3. pantu, Deniss Čalovskis (iesniedzējs) sūdzējās par to, ka, lemjot par viņa izdošanu uz ASV, atbildīgās Latvijas iestādes, nebija pienācīgi izvērtējušas iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus, kuri rastos, ja viņš tiktu izdots ASV. Iesniedzējs arī sūdzējās, ka viņa ievietošana aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā bija viņa cieņu pazemojoša un ka policijas darbinieki pirms tiesas sēdes esot viņam likuši pārvilkt pāri galvai jakas kapuci. Savukārt, atsaucoties uz Konvencijas 5. pantu (apcietinājuma piemērošana, procesuālās garantijas, kontrole pār piemēroto apcietinājumu), iesniedzējs apgalvoja, ka aizturēšanas laikā viņam netika nodrošināta juridiskā palīdzība, ka pati aizturēšana un tai sekojošā izdošanas apcietinājuma piemērošana bija nelikumīga, ka viņam un viņa aizstāvim savlaicīgi netika dota iespēja iepazīties ar izdošanas lūguma materiāliem. Visbeidzot, iesniedzējs apgalvoja, ka Latvijas tiesību akti neparedz efektīvu kontroli izdošanas apcietinājuma piemērošanas gadījumos.
Tiesa vienbalsīgi noraidīja iesniedzēja sūdzību par viņa izdošanu uz ASV, uzskatot, ka lietā nav saskatāms iespējamās cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās risks gadījumā, ja iesniedzējs tiktu izdots ASV un tur notiesāts par viņam inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem datorvidē. Tiesa atzīmēja, ka nevienā no apsūdzībām, kuras iesniedzējam izvirzīja ASV iestādes, viņam nedraudēja mūža ieslodzījums.
Tiesa vienbalsīgi konstatēja, ka, ievietojot iesniedzēju aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā, tika pārkāpts Konvencijas 3.pants (spīdzināšanas, cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegums). Tiesa norādīja, ka metāla režģu būrī iesniedzējs tika ievietots tikai tādēļ, ka tiesu sēžu zālē tā bija vienīgā vieta, kur viņš varēja atrasties. Turklāt ne iesniedzēja personība, ne noziedzīgo nodarījumu, par kuriem viņš tika turēts aizdomās, nevardarbīgais raksturs nevarēja attaisnot šādu rīcību, kas Tiesas ieskatā bija cilvēka cieņu pazemojoša. Taču Tiesa nepieņēma iesniedzēja apgalvojumus, ka tiesas sēdes laikā policijas darbinieki viņam būtu likuši pārvilkt pāri galvai jakas kapuci, atzīmējot, ka iesniedzējam pašam bija dibināti iemesli slēpt seju.
Ar četrām balsīm pret trim Tiesa konstatēja, ka izdošanas apcietinājuma piemērošana neatbilda Konvencijas 5. panta 1. punkta prasībām. Tiesa arī vienbalsīgi uzskatīja, ka pēckontrole pār iesniedzējam piemēroto izdošanas apcietinājumu bija neefektīva un pārkāpa Konvencijas 5. panta 4. punkta standartus. Tiesa norādīja, ka spēkā esošās kriminālprocesuālās normas noteica tikai izdošanas apcietinājuma maksimālo ilgumu, kas nedrīkstēja pārsniegt vienu gadu. Savukārt, atsaucoties uz nacionālo tiesu lēmumu motivāciju, kuros tika norādīts, ka tiesas neveic kontroli pār izdošanas apcietinājumu, Tiesa secināja, ka iesniedzējam nebija pieejams efektīvs kontroles mehānisms, lai lūgtu pārskatīt viņam piemērotā izdošanas apcietinājuma nepieciešamību.
Kā acīmredzami nepamatotu Tiesa arī noraidīja iesniedzēja sūdzību par to, ka 2012. gada 4. decembrī veiktā aizturēšana bijusi prettiesiska un, ka aizturēšanas laikā un vēlāk viņam netika nodrošinātas tiesības uz juridisko palīdzību. Visbeidzot, kā acīmredzami nepamatotu Tiesa noraidīja iesniedzēja sūdzību, ka viņam un viņa advokātam netika dota iespēja savlaicīgi iepazīties ar lietas materiāliem pirms tiesas sēdes, kurā tika lemts jautājums par izdošanas apcietinājuma piemērošanu.
Iesniedzējs lūdza piespriest viņam morālo kompensāciju 10 000 EUR apmērā, taču Tiesa šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 5 000 EUR.
Tiesa arī norādīja, ka saskaņā ar Konvencijas 34. pantu un Tiesas Reglamenta 39. punktu lietā noteiktie pagaidu aizsardzības pasākumi, proti, aizliegums izdot iesniedzēju ASV, tiek saglabāti līdz šodien pasludinātā Tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim vai arī līdz brīdim, kad Tiesa pieņems citu lēmumu.
Pilns 2014. gada 24. jūlija Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas mājas lapā.
Tiesas spriedumam ir pievienoti tiesnešu Zdravkas Kalaidjevas (Zdravka Kalaydjieva) (Bulgārija), Paula Mahonija (Paul Mahoney) (Apvienotā Karaliste) un Farisa Vehaboviča (Faris Vehabovič) (Bosnija un Hercegovina) atsevišķie viedokļi.
Lai atrastu spriedumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (22205/13) un sprieduma pasludināšanas datums (24/07/2014).
Fakti lietā Čalovskis pret Latviju
Sūdzības iesniedzējs ir 1985. gadā dzimušais Latvijas Republikas pilsonis Deniss Čalovskis.
2012. gadā ASV pret iesniedzēju tika izvirzītas apsūdzības vairāku noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. 2012. gada 3. decembrī, pamatojoties uz Latvijas valdības un ASV valdības 2005. gada 7. decembra līgumu par izdošanu, tika lūgta iesniedzēja izdošana uz ASV. 2012. gada 4. decembrī iesniedzēju viņa dzīvesvietā aizturēja Valsts policijas darbinieki.
2012. gada 6. decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa piemēroja iesniedzējam izdošanas apcietinājumu. Šis lēmums nebija pārsūdzams. Iesniedzējs vairākas reizes vērsās prokuratūras un tiesu iestādēs, lūdzot atbrīvot viņu no izdošanas apcietinājuma, taču šie iesniedzēja lūgumi tika noraidīti.
Iesniedzējs vairākkārtēji vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot Latvijas valdības un ASV valdības 2005. gada 7. decembra līguma par izdošanu, kā arī vairāku Kriminālprocesa likuma normu atbilstību Satversmei un Konvencijai. Satversmes tiesa atteicās ierosināt lietu, jo iesniedzēja sūdzībās izteiktie prasījumi nebija juridiski pietiekami pamatoti.
2012. gada 20. decembrī Ģenerālprokuratūra, izvērtējusi ASV iesniegtā izdošanas lūguma materiālus, pieņēma lēmumu par iesniedzēja izdošanu ASV. Šo Ģenerālprokuratūras lēmumu iesniedzējs pārsūdzēja Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā, kas ar 2013. gada 31. janvāra galīgo lēmumu iesniedzēja sūdzību noraidīja. 2013. gada 6. augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par iesniedzēja izdošanu ASV.
2013. gada 8. augustā Tiesa, rīkojoties saskaņā ar Konvencijas 34. pantu un Tiesas Reglamenta 39. punktu, pieņēma lēmumu noteikt pagaidu aizsardzības pasākumus, nosakot, ka laikā, kamēr notiek tiesvedība Tiesā, iesniedzējs nedrīkst tikt izdots ASV.
2013. gada 10. oktobrī Ģenerālprokuratūra atbrīvoja iesniedzēju no apcietinājuma, jo bija zudis apcietinājuma piemērošanas sākotnējais mērķis.