20.10.2016.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas Komiteja trīs tiesnešu sastāvā (Tiesa) 2016. gada 20. oktobrī pasludināja spriedumu lietā Kiršteins pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka ir pārkāptas Jāņa Kiršteina (turpmāk – iesniedzējs) tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos, ko garantē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. panta 1. punkts. Tiesa piešķīra iesniedzējam atlīdzību par morālo kaitējumu 3 000 EUR apmērā.
2007. gada 7. jūnijā Tiesā iesniegtajā pieteikumā pret Latviju iesniedzējs sūdzējās par gandrīz deviņus gadus ilgu pret viņu ierosinātās krimināllietas izskatīšanu nacionālajās tiesās.
Tiesa atgādināja, ka, izvērtējot tiesvedības procesa ilgumu, ir jāņem vērā lietas sarežģītības kritērijs, kā arī iesniedzēja un atbildīgo iestāžu rīcība kriminālprocesa ietvaros. Tiesa piekrita, ka pret iesniedzēju ierosinātā krimināllieta bija sarežģīta, skāra sensitīvus un komplicētus vēsturiskus un juridiskus aspektus. Tiesa arī uzskatīja, ka iesniedzējs nav kavējis krimināllietas izskatīšanu. Savukārt pirmās instances tiesa un apelācijas instance, Tiesas ieskatā, bija pieļāvušas būtiskus kavējumus gan krimināllietas izskatīšanas uzsākšanā pēc tās saņemšanas tiesā, gan arī atliekot uz nenoteiktu laiku tiesas sēdi tiesneša slimības dēļ vai nozīmējot tiesas sēdi vairākus mēnešus pēc ekspertīzes rezultāta saņemšanas.
Tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Pilns 2016. gada 20. oktobra Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (36064/07) un sprieduma pasludināšanas datums (20/10/2016).
Fakti lietā Kiršteins pret Latviju
Jānis Kiršteins ir Latvijas Republikas pilsonis, kurš dzimis 1927. gadā.
1998. gada 10. augustā Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļa (TRNIN) ierosināja krimināllietu par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts Drošības ministrijas (LPSR VDM) genocīda noziegumiem Madonas un Gulbenes apriņķos 1946. gadā, kā arī turpmākajos gados, pēc nozieguma pazīmēm, kas paredzētas Latvijas Kriminālkodeksa 68.¹pantā. Šīs krimināllietas ietvaros tika izmeklēta iesniedzēja darbība laika posmā no 1944. līdz 1963. gadam, kad viņš bija LPSR VDM īpašo lietu izmeklētājs. Kā uzskatīja TRNIN, iesniedzējs bija veicis vairākus represīvus pasākumus, lai apspiestu pretošanās grupu padomju režīmam, piedaloties militāra rakstura operācijās pret Latvijas bruņotās pretošanās kustības dalībniekiem (sauktus par nacionāliem partizāniem jeb mežabrāļiem), piedalījies viņu aizturēšanā, vācis pierādījumus pret viņiem vērstajās krimināllietās, kā arī arestējis personas, pie kurām tika atrasti pretpadomju materiāli.
1999. gada 23. oktobrī TRNIN prokurors informēja iesniedzēju, ka viņš tiek turēts aizdomās par piedalīšanos genocīdā pret Latvijas iedzīvotājiem, un iesniedzējs tika pirmo reizi nopratināts aizdomās turētās personas statusā.
1999. gada 25. novembrī TRNIN prokurors pieņēma lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības.
2000. gada 22. maijā TRNIN prokurors pieņēma lēmumu par iesniedzēja saukšanu pie kriminālatbildības, kā arī informēja, ka viņam būs iespēja uzsākt iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, sākot ar 26. maiju.
2000. gada 26. jūlijā iesniedzējs un viņa advokāts pabeidza iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, un tajā pašā dienā TRNIN prokurors sastādīja apsūdzības rakstu. Apsūdzības raksts noteica, ka iesniedzējs tiek vainots septiņās epizodēs, kuras prokuratūra kvalificēja kā genocīda noziegumu. Tajā pašā datumā iesniedzēja krimināllieta tika nosūtīta Rīgas apgabaltiesai iztiesāšanai.
2002. gada 24. oktobrī Rīgas apgabaltiesas tiesneses palīdze informēja, ka sakarā ar tiesneses slimību tiesas sēde, kas bija nozīmēta uz šo pašu datumu, tiek atlikta uz nenoteiktu laiku.
Nākamā tiesas sēde iesniedzēja krimināllietā tika nozīmēta uz 2004. gada 11. oktobri, kas attiecīgi turpinājās 12. un 18. oktobrī, un 2005. gada 21. martā. 2005. gada 4. aprīlī tika pasludināts spriedums. Saskaņā ar šo spriedumu prokuratūrai nebija izdevies pierādīt, ka iesniedzēja darbībā bija animus necandi (parakstot strīdīgos procesuālos dokumentus, iesniedzējam bija tiešs nodoms vai mērķis izraisīt attiecīgo personu nāvi). Tiesa atzīmēja, ka neviena no personām nebija mirusi iesniedzēja darbību rezultātā. Tieši pretēji – pēc soda izciešanas praktiski visi cilvēki bija nodzīvojuši līdz cienījamam vecumam. Visbeidzot, kā uzskatīja tiesa, neviens lietas materiāls nepierādīja to, ka iesniedzējs pašrocīgi būtu nogalinājis partizānu mežā.
Par šo spriedumu TRNIN prokurors iesniedza apelācijas protestu. Ar 2005. gada 19. decembra lēmumu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta atcēla pirmās instances pieņemto spriedumu un nosūtīja lietas materiālus atpakaļ Rīgas apgabaltiesai lietas atkārtotai izskatīšanai pēc būtības citā tiesas sastāvā.
Par augšminēto lēmumu 2006. gada 23. martā iesniedzēja advokāts iesniedza kasācijas sūdzību.
2006. gada 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments atcēla 2005. gada 19. decembrī apelācijas instances tiesas pieņemto lēmumu. Senāts uzskatīja, ka šī lieta nepiederēja pie tām, kurās apelācijas tiesa varētu aprobežoties ar lietas materiālu nosūtīšanu atpakaļ pirmās instances tiesai, tādēļ tā būtu jāizskata pēc būtības pašai apelācijas instances tiesai.
2006. gada 2. maijā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis nozīmēja pirmo tiesas sēdi iesniedzēja krimināllietā uz 2007. gada 7. februāri.
2007. gada 7. februāra tiesas sēdes sākumā iesniedzējs paziņoja, ka viņš slikti dzirdot. Prokurors lūdza tiesu nozīmēt iesniedzējam tiesu medicīnisko ekspertīzi, lai noteiktu, vai viņš vispār un cik ilgi ir spējīgs piedalīties tiesas sēdēs, kā arī, vai viņš var izciest ar reālu brīvības atņemšanu saistītu sodu. Krimināllietas izskatīšana tika atlikta un iesniedzējam nozīmēta tiesu medicīnas ekspertīze.
2007. gada 28. augustā notika tiesu medicīnas ekspertu komisijas sēde, kas tajā pašā dienā pieņēma slēdzienu, ka iesniedzējs bija spējīgs piedalīties tiesas sēdēs, kā arī izciest sodu ieslodzījuma vietā.
Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta atsāka iesniedzēja krimināllietas izskatīšanu 2008. gada 27. februārī. 2008. gada 7. martā tiesa pasludināja spriedumu, saskaņā ar kuru tika atstāts spēkā 2005. gada 4. aprīļa Rīgas apgabaltiesas attaisnojošais spriedums.