08.12.2017.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) Komiteja trīs tiesnešu sastāvā 2017.gada 7.decembrī pasludināja spriedumu lietā Cuško pret Latviju, atzīstot, ka ir pārkāptas Aigara Cuško – (iesniedzēja) – tiesības uz lietas savlaicīgu izskatīšanu.
Savā 2009.gada 15.jūnija pieteikumā iesniedzējs sūdzējās, ka krimināllietas, kurā viņš bija saukts pie kriminālatbildības par kukuļņemšanas mēģinājumu, izskatīšana 5 gadus un 9 mēnešus bija uzskatāma par nesamērīgi ilgu un tādēļ pārkāpa viņa tiesības, ko garantē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6.panta 1.punkts (tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā). Iesniedzējs lūdza piespriest kompensāciju par morālo kaitējumu EUR 150 000 apmērā, taču Tiesa šo prasību apmierināja tikai daļēji, kompensācijā par morālo kaitējumu piešķirot EUR 750.
Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzējs nav izsmēlis nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus, proti nav savlaicīgi norādījis uz pārmērīgu kriminālprocesa ilgumu pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā, kas šādu sūdzību varēja izvērtēt pēc būtības. Tiesa norādīja, ka valdība šādu argumentu nevar izmantot gadījumos, kad iesniedzējs nav ievērojis procesuālos nosacījumus, taču kompetentā nacionālā iestāde viņa sūdzību ir izskatījusi pēc būtības. Tiesa uzsvēra, ka izskatāmajā lietā iesniedzējs bija pieminējis procesa ilgumu savā kasācijas sūdzībā, atsaucoties arī uz Konvencijas 6.panta 1.punktu. Savukārt Augstākā tiesa savā lēmumā šo atsauci komentēja kā formālu, kas Tiesas ieskatā bija Augstākās tiesas īss sūdzības vērtējums pēc būtības.
Turpinot ar iesniedzēja sūdzības vērtējumu, Tiesa atgādināja, ka izskatot sūdzības par to, vai krimināllietas izskatīšanas ilgums ir saprātīgs, Tiesa ņem vērā lietas sarežģītību, iesniedzēja un kompetento iestāžu rīcību un konkrētajā procesā aizskartās iesniedzēja intereses. Turklāt tikai tie procesa kavējumi, par kuriem atbildība jāuzņemas valsts iestādēm, var būt iemesls, lai konstatētu tiesību uz lietas savlaicīgu izskatīšanu pārkāpumu. Tiesa atzina, ka iesniedzēja krimināllieta nebija sarežģīta un pirmstiesas izmeklēšana tajā tika pabeigta septiņos mēnešos. Tomēr pēc lietas saņemšanas Rīgas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā pagāja gads un astoņi mēneši, līdz tika uzsākta tās skatīšana. Lai gan Rīgas apgabaltiesai nācās vēl vairākas reizes atlikt tiesas sēdes, tās kopumā tika nozīmētas regulāri, kā arī ar pienācīgu rūpību tika izmantoti pieejamie mehānismi, lai paātrinātu lietas izskatīšanu un mazinātu kavējumus, ko izraisīja iesniedzēja līdzapsūdzētās sliktais veselības stāvoklis. Taču Tiesa uzskatīja, ka tas nebija pietiekami, lai atlīdzinātu jau pieļauto iesniedzēja tiesību aizskārumu, ko radīja kavēšanās uzsākt lietas izskatīšanu. Savukārt apelācijas instancē krimināllietas izskatīšana tika uzsākta tikai pēc desmit mēnešiem. Saistībā ar aizskartajām iesniedzēja interesēm Tiesa uzsvēra, ka apsūdzētajam kriminālprocesā ir īpašas tiesības uz lietas izskatīšanu bez kavēšanas, un ir jāizvairās no situācijas kad personas turpmākais liktenis pārāk ilgi paliek nenoteikts. Lai gan iesniedzējs apcietinājumā atradās tikai trīs mēnešus, viņam turpmāk piemērotā policijas uzraudzība ierobežoja viņa pārvietošanās brīvību. Visbeidzot Tiesa atzīmēja pret iesniedzēju izvirzīto apsūdzību nopietnību, kā rezultātā viņam tika piespriests trīs gadu cietumsods, kas papildus norādīja uz nepieciešamību nodrošināt raitu tiesas procesu. Ņemot vērā šo apsvērumus, un it īpaši pirmās instances tiesas pieļauto kavējumu, kā arī to, ka turpmākajā procesā netika novērsts kavēšanās radītais aizskārums, Tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā process ir bijis nesamerīgi ilgs, un tādēļ atzina, ka ir pieļauts Konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpums.
Tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Pilns 2017.gada 7.decembra Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (32163/09) un sprieduma pasludināšanas datums (07/12/2017).
Fakti lietā “Cuško pret Latviju”
2003.gada 23.aprīlī tika ierosināta krimināllieta par kukuļņemšanu. 2003.gada 2.maijā iesniedzējam tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kas 2003.gada 25.jūlijā tika grozīts uz nodošanu policijas uzraudzībā.
2003.gada 27.novembrī pirmstiesas izmeklēšana iesniedzēja krimināllietā tika pabeigta un tika sastādīts apsūdzības raksts.
2003.gada 2.decembrī Rīgas apgabaltiesas tiesnese nolēma nodot tiesai iesniedzēju un viņa līdzapsūdzētos Dz.E. un V.M. Tiesas sēde tika nozīmēta uz 2005.gada 1.-4.augustu.
2005.gada 1.augustā tiesas sēde tika atlikta laiku sakarā ar līdzapsūdzētās Dz.E. slimību un viņas advokātes atrašanos atvaļinājumā.
2006.gada 22.februārī krimināllietu iztiesājošā tiesnese saskaņā ar 2005.gada 1.oktobrī spēkā stājušos Kriminālprocesa likumu, kura normas noteica, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir piedalījies šajā kriminālprocesā jebkurā statusā, paziņoja par savu atstatīšanu.
2006.gada 31.jūlijā tiesas sēde tika atlikta jo prokurors un iesniedzēja advokāte atradās atvaļinājumā.
2006.gada 13.novembrī tiesas sēde tika atlikta, jo līdzapsūdzētā Dz.E. veselības stāvokļa dēļ neieradās uz tiesas sēdi, savukārt 2017.gada 27.februāra tiesas sēde tika atlikta neprecizētu iemeslu dēļ.
2007.gada 26.jūnijā notikušajā tiesas sēdē līdzapsūdzētā Dz.E. vēl joprojām nevarēja ierasties veselības stāvoklā dēļ. Tiesa, ņemot vērā prokurora un līdzapsūdzēto lūgumus, lēma nozīmēt Dz.E. ekspertīzi veselības stāvokļa noteikšanai. Ekspertīzes slēdzienā, kas tika saņemts pēc mēneša, bija norādīts, ka Dz.E. veselības stāvoklis ļauj viņai piedalīties lietas iztiesāšanā.
2007.gada 27.decembrī tiesas sēde tika atlikta, jo prokuroram bija nepieciešams grozīt iesniedzēja apsūdzību uz vieglāku.
2008.gada 15.janvārī iesniedzējs tika atzīts par vainīgu kukuļa pieņemšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem. Iesniedzējs pārsūdzēja šo spriedumu.
2008.gada 8.martā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta nozīmēja lietas izskatīšanu 2008.gada 1.decembrī, kad spriedums tika atstāts negrozīts. Iesniedzējs iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātā, cita starpā norādot, ka viņa tiesības uz savlaicīgu tiesu ir pārkāptas. Iesniedzējs atsaucās uz vairākām nacionālo un starptautisko tiesību normām, to skaitā Konvencijas 6.panta 1.punktu.
2009.gada 26.janvārī Augstākās tiesas Senāts pieņēma lēmumu neskatīt iesniegtās kasācijas sūdzības, norādot uz to, ka kasācijas sūdzībā tika atkārtoti apelācijas motīvi ar lūgumu mīkstināt sodu un atsauce uz atsevišķu likuma un starptautisko tiesību normu pārkāpumiem ir formāla.