2021. gada 25. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā Asambleja (ĢA) apstiprināja rezolūciju “Globālā mediju un informācijas pratības nedēļa”, kuru sagatavoja un virzīja Latvija kopā ar vairākām līdzīgi domājošām valstīm. Šī ir pirmā ANO rezolūcija, kas aicina risināt problēmas informācijas vidē, tai skaitā cīnoties pret dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatību. Ārlietu ministrija pauž gandarījumu, ka, izprotot tēmas aktualitāti, ANO dalībvalstis apstiprinājušas rezolūciju vienprātīgi un to īpaši atbalstīja jeb līdzparakstīja 96 no 193 ANO dalībvalstīm.
Šī iniciatīva ir turpinājums pagājušajā gadā uzsāktajiem Latvijas centieniem ANO risināt dezinformācijas izaicinājumu, tai skaitā Covid–19 pandēmijas kontekstā (tā saukto infodēmiju). Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2020. gada decembrī ANO Ģenerālās asamblejas īpašajā sesijā par Covid–19 pandēmijas apkarošanu aicināja stiprināt noturību pret dezinformācijas izplatīšanos, īpaši pandēmijas laikā, kad ievērojama vīrusa izplatība ir saistīta tieši ar dezinformāciju, skarot ikvienu cilvēku visā pasaulē. Ārlietu ministrs ir atkārtoti norādījis uz valdību un citu iesaistīto lomu šo izaicinājumu risināšanā, un šī pieeja ir atspoguļota rezolūcijas tekstā.
Rezolūcija aicina visas ANO dalībvalstis, ANO institūcijas, sociālo mediju kompānijas un citus iesaistītos partnerus atzīmēt Globālo mediju un informācijas pratības nedēļu, pievēršot uzmanību dezinformācijas izaicinājumam. Saskaņā ar UNESCO lēmumu šī nedēļa notiek katru gadu no 24. līdz 31. oktobrim. Rezolūcijas mērķis ir palielināt iedzīvotāju spēju orientēties informācijas telpā, kā arī cīnīties pret dezinformāciju un maldīgu informāciju, vienlaikus ievērojot runas un mediju brīvības. Rezolūcijā atzinīgi novērtētas arī ANO ģenerālsekretāra, ANO ĢA prezidenta, ANO Globālās komunikācijas departamenta, kā arī vairāku ANO aģentūru, īpaši UNESCO, pūles cīņā pret dezinformāciju, tai skaitā Covid–19 pandēmijas laikā. Tieši UNESCO ir bijusi vadošā ANO institūcija mediju un informācijas pratības tēmas attīstībā un īstenošanā, 2008. gadā atzīstot mediju un informācijas pratības nozīmi un kopš 2011. gada īstenojot Mediju un informācijas pratības nedēļas aktivitātes.
Pēc rezolūcijas pieņemšanas Latvijas vēstnieks ANO Ņujorkā Andrejs Pildegovičs komentēja: “No nesenās Latvijas vēstures esam mācījušies, ka plaša iedzīvotāju mediju un informācijas pratība ir viena no efektīvākajām “potēm” pret dezinformāciju, sazvērestības teorijām un naida runu. Aktīvi iesaistoties šīs ĢA rezolūcijas izstrādē, Latvija dalījās savā pieredzē un ir apliecinājusi sevi kā nobriedušu spēlētāju ANO. Tikai darbojoties kopā, mēs spēsim rast risinājumu šim globālajam draudam, kas ir ieguvis īpašu aktualitāti Covid–19 pandēmijas laikā. Man ir gandarījums, ka tik daudz ANO dalībvalstu no dažādiem pasaules reģioniem atbalstīja mūsu iniciatīvu. Īpaši vēlos pateikties Jamaikas un Austrālijas kolēģiem ANO Ņujorkā par viņu līderību un atbalstu.”
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Dr. Kārlis Bukovskis norāda: “Šis ir pragmatisks Latvijas sasniegums vispirms jau no valsts kopējā diplomātiskā tēla veidošanas viedokļa partneru acīs, tostarp gatavojoties Latvijas kandidēšanai uz vietu ANO Drošības padomē. Tāpat fakts, ka Latvija apkopoja un pārstāvēja Eiropas Savienības viedokli ANO, parāda jaunu brieduma līmeni mūsu ārpolitikā un spēju žonglēt starp un ar starptautiskajām institūcijām nacionālo mērķu sasniegšanai. Latvija paceļ un uzsver mediju pratības un dezinformācijas apkarošanas problemātiku globālā līmenī. Tādēļ valstij arī iekšpolitiski ir jādara viss, lai kļūtu par paraugu citiem.”
Rezolūcijas sagatavošanā iesaistījās 12 valstu no dažādiem pasaules reģioniem – Austrālija, Burkinafaso, Čīle, Kostarika, Gruzija, Indija, Jamaika, Latvija, Libāna, Lietuva, Sentvinsenta un Grenadīnas un Uganda, uzsākot rezolūcijas projekta izstrādi 2020. gada nogalē. Pēc projekta izstrādes ar visām ANO dalībvalstīm notika konsultācijas, ko vadīja Austrālijas un Jamaikas pastāvīgās pārstāvniecības ANO. Šajās konsultācijās Latvija kopā ar Lietuvu pārstāvēja Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nostāju un intereses rezolūcijas teksta formulēšanā. Latvijas iesaiste un priekšlikumi par mediju un informācijas pratības tēmu ANO līmenī tika definēta ciešā Ārlietu ministrijas sadarbībā ar Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Valsts izglītības satura centru, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Rezolūcijas tekstu skatīt šeit