2021. gada 8. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja (Komiteja) publicēja noslēguma secinājumus par Latvijas Republikas kārtējo ziņojumu par 1966. gada Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (Pakts) izpildi laika posmā no 2008. gada līdz 2017. gadam, kuru Komiteja izskatīja šā gada 23.–25. februārī.
Komiteja ir pozitīvi novērtējusi Latvijas likumdošanas iniciatīvas un politikas plānošanas dokumentus Pakta īstenošanai nozīmīgās jomās. Piemēram, pieņemtos plānus un stratēģijas klimata pārmaiņu novēršanai, kā arī ievērojamos panākumus, kas sasniegti sieviešu iesaistē darba tirgū. Tāpat Komiteja atzinīgi izteikusies par faktu, ka 2010. gadā Latvija ratificēja Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, bet 2013. gadā – Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, un novērtējusi Satversmes tiesas judikatūru, kurā tā atsaukusies arī uz Komitejas Vispārējiem komentāriem un Paktā garantētajām tiesībām. Tomēr Komiteja aicina Latviju Satversmē nostiprināt visu Paktā garantēto tiesību pilnvērtīgu aizsardzību, kā arī izglītot tiesnešus, juristus, prokurorus par šo tiesību efektīvu īstenošanu. Komiteja norādījusi uz nepieciešamību turpināt sniegt atbalstu Tiesībsargam, nodrošinot pietiekamus resursus. Savukārt atsaucoties uz korupcijas gadījumiem iepirkumos transporta, būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī uz informāciju par to, ka Latvijā reģistrētas noziedzīgas izcelsmes līdzekļu plūsmas, Komiteja aicina Latviju veikt pasākumus, lai novērstu korupciju, stiprinātu tiesu varu, izmeklēšanu un neatkarīgu KNAB darbību.
Paužot gandarījumu par Latvijas panākumiem klimata jomā, Komiteja tomēr atzīmēja, ka Latvijai būtu jāturpina samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai sasniegtu klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.
Norādot uz Latvijas panākumiem diskriminācijas izskaušanai darba attiecībās, Komiteja pauda bažas par sabiedrībā pastāvošiem aizspriedumiem un diskrimināciju ādas krāsas, valodas, reliģiskās piederības, nacionālās vai etniskās izcelsmes, seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ, ko varētu novērst visaptverošs diskriminācijas aizlieguma likums. Komiteja aicināja Latviju veikt pasākumus romu, bēgļu un patvēruma meklētāju integrācijai sabiedrībā, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju izglītībai, veselības aprūpei, darba iespējām, pajumtei un adekvātam iztikas līmenim. Savukārt paužot gandarījumu par 2019. gadā pieņemto likumu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” un nepārtraukto naturalizācijas progresu, Komiteja aicina Latviju turpināt veicināt personu naturalizēšanos un nodrošināt Paktā garantēto tiesību vienlīdzīgu īstenošanu.
Tāpat Komiteja aicina Latviju samazināt starp dzimumiem pastāvošo atalgojumu atšķirību, nodrošināt sieviešu iesaisti lēmumu pieņemšanā, iecelšanu vadošos amatos un veikt pasākumus, lai novērstu segregāciju. Nodarbinātības jomā Komiteja norādīja uz panākumiem, kas sasniegti, samazinot bezdarba līmeni, un aicināja Latviju veicināt bezdarba samazinājumu arī reģionos, iekļaut darba tirgū romus, novērst diskrimināciju darba tirgū valodu zināšanu, vecuma, invaliditātes vai etniskās piederības dēļ. Turklāt, lai arī Komiteja norādīja uz neseno valstī noteiktās minimālās algas pieaugumu, tā secināja, ka šāda minimālā alga nevar nodrošināt pietiekamu iztikas līmeni, un aicināja Latviju pārvērtēt formulu, pēc kuras noteikt minimālo algu valstī, lai tā atbilstu dzīves dārdzībai. Tāpat, lai arī arodslimību un nelaimes gadījumu darbā skaits samazinājies, Komiteja secināja, ka tas joprojām ir augsts, tāpēc aicināja stiprināt Valsts Darba inspekcijas darbību un īstenot prevencijas pasākumus.
Komiteja ir norādījusi, ka valsts atvēlēto budžeta līdzekļu apjoms sociālai drošībai samazinājies, un ir paudusi viedokli, ka valsts noteiktais pensiju līmenis neatbilst dzīves dārdzībai. Komiteja secinājusi, ka valsts sniegtais atbalsts bezdarba, darbnespējas, vecuma, invaliditātes gadījumos ir nepietiekams, tādēļ aicina palielināt valsts atvēlētos līdzekļus sociālai drošībai, izvērtēt sociālās drošības sistēmas spēju nodrošināt pietiekamu iztikas līmeni, palielināt pabalstus bezdarba, darbnespējas, vecuma, invaliditātes un citos gadījumos, kā arī panākt, lai pensijas atbilstu dzīves dārdzībai. Norādot, ka aptuveni 20% Latvijas iedzīvotāju atrodas nabadzības riskā, it īpaši romi, pensionāri, viena vecāka ģimenes, bērni, personas ar invaliditāti un migranti, Komiteja pieprasa Latvijai izskaust nabadzību, noskaidrot tās cēloņus, novērst COVID-19 radītās sekas šajā jomā un nodrošināt atbalstu riskam pakļautajām grupām. Tāpat Komiteja aicinājusi Latviju veicināt sociālo mājokļu pieejamību, pašvaldību atbalstu bezpajumtniekiem u.c. personām un paudusi bažas par jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas tās ieskatā varētu radīt nelabvēlīgākus apstākļus īrniekiem. Savukārt bērnu aizsardzības jomā Komiteja ir atzinīgi novērtējusi paveikto, lai nodrošinātu to bērnu aizsardzību, kuri palikuši bez vecāku gādības, un nodrošinātu viņiem aprūpi ģimenē, tomēr norādot, ka nepieciešami pasākumi, lai novērstu bērnu klaiņošanu, samazinātu bērnu ilgtermiņa institucionalizāciju, veicinātu alternatīvo aprūpes modeļu pieejamību un iespējas iesniegt sūdzības.
Pievēršoties veselības aizsardzībai, Komiteja rekomendē palielināt veselības nozarei atvēlēto budžetu, pilnveidot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, lai pacientu līdzmaksājumi būtu pēc iespējas mazāki, nodrošināt ārstu, māsu pieejamību slimnīcās, lai samazinātu gaidīšanas laiku uz konsultācijām pie speciālistiem un nodrošināt veselības aprūpes iestāžu pieejamību visiem t.sk. personām ar invaliditāti. Komiteja īpašu uzsvaru likusi uz COVID-19 pandēmijas radīto ietekmi uz veselības aprūpi un aicinājusi Latviju nodrošināt pietiekamus resursus pandēmijas apkarošanai, pilnveidot pieeju COVID-19 testiem, ārstēšanai un imunizācijai, regulāri ievākt un publicēt datus par vakcināciju, to pieejamību u.c. Komiteja lūgusi Latviju pārliecināties, ka COVID-19 radītās sekas un ierobežojumi nerada nesamērīgu ietekmi uz iespējām saņemt ārstniecības pakalpojumus tām personām, kuras saslimušas jau iepriekš, kam nepieciešams psiholoģisks atbalsts un ārstniecība vai seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe. Komiteja aicinājusi Latviju starptautisko organizāciju līmenī popularizēt viedokli, ka vakcīnām jābūt pieejamām ikvienam. Komiteja norādījusi, ka Latvijai vajadzētu nodrošināt pilnīgu pieeju seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei, kontracepcijai, ārkārtas kontracepcijai, kā arī uzsvērusi nepieciešamību īstenot tādu izglītības saturu, kas informētu jauniešus par seksuālo un reproduktīvo veselību. Tāpat Komiteja norādījusi, ka joprojām trūkst iespēju saņemt sabiedrībā pieejamus mentālās veselības aprūpes pakalpojumus, tādēļ tā aicina Latviju pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem ar psiholoģiskām problēmām, pēc iespējas izvairoties no insititucionalizācijas.
Attiecībā uz tiesībām uz izglītību Komiteja paudusi bažas par pirmskolas izglītības iestāžu pieejamību reģionos, iespējamu to bērnu diskrimināciju, kuri pieder pie mazākumtautībām, skolēnu ar invaliditāti uzņemšanu speciālās izglītības iestādēs un romu skolēnu iesaisti speciālās izglītības programmās. Tādēļ Komiteja aicinājusi Latviju palielināt budžeta līdzekļus, kas atvēlēti izglītībai, nodrošināt pirmskolas izglītības un pamatizglītības pieejamību visiem bērniem, izglītot skolotājus, uzlabot infrastruktūru, veicināt vidējās un augstākās izglītības ieguvi, nodrošināt pilnīgu pirmsskolas izglītības pieejamību neatkarīgi no bērna atrašanās vietas, nekavējoties risināt jautājumus, kas saistīti ar romu bērnu iekļaušanu speciālās izglītības iestādēs un nepieļaut šķēršļus migrantu bērniem iegūt izglītību. Komiteja norādījusi uz nepieciešamību izveidot stratēģiju iekļaujošai izglītībai visām personām un aicinājusi Latviju izvērtēt, vai izglītības reforma ir atbilstoša Paktā garantētajām tiesībām un nodrošina personām pieeju izglītībai bez diskriminācijas.
Savos noslēguma secinājumos Komiteja lūdz Latviju divu gada laikā iesniegt papildu informāciju par paveikto klimata jomā, nabadzības izskaušanā, kā arī par veselības aprūpes pasākumiem COVID-19 apkarošanā. Kārtējais ziņojums par Pakta normu ieviešanu Latvijai jāiesniedz 2026. gadā, turklāt Komiteja aicinājusi Latviju nākamā ziņojuma sagatavošanā iesaistīt sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas un Tiesībsarga biroju.
Komitejas noslēguma secinājumu pilns teksts tiks tulkots un izplatīts latviešu valodā, bet ar noslēguma secinājumiem angļu valodā iespējams iepazīties Komitejas mājaslapā.