Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstij 2020. gads ir īpaši nozīmīgs. Tas iezīmē ne vien ANO 75. gadskārtu, bet arī dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšanas tematikas aktualizēšanos. ANO šogad atzīmē gadskārtas vairākiem būtiskiem starptautiskiem dokumentiem par sieviešu iespēju veicināšanu un dalību starptautiskā miera stiprināšanā - aprit 25 gadi kopš Pekinas deklarācijas(1) pieņemšanas un 20 gadu kopš ANO Drošības padomes rezolūcijas 1325 “Par sievietēm, mieru un drošību” pieņemšanas.
1995. gadā ANO pieņemtā Pekinas deklarācija ir uzskatāma par pirmsākumu sieviešu iespēju veicināšanai, savukārt 2000. gadā pieņemtā ANO Drošības padomes rezolūcija 1325 “Par sievietēm, mieru un drošību” ir vēsturisks politiskais ietvars, kas nosaka sākumu jaunam procesam starptautiskā miera un drošības veicināšanā. Tas pievērš īpašu uzmanību ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai, kā arī uzsver sieviešu pārstāvību un iesaisti militāro konfliktu risināšanā un miera uzturēšanas procesos. Latvija ir piedalījusies šo ANO dokumentu izstrādē un atbalstījusi tajos iestrādātos principus.
Viens no Latvijas ārpolitikas doktrīnas elementiem ir atbalsts starptautisko tiesību un likuma varas principu ievērošanai starptautiskajās attiecībās. Dzimumu līdztiesība un sieviešu pārstāvības un tiesību veicināšana ir Latvijas prioritāte cilvēktiesību jomā, darbojoties starptautiskajās organizācijās un īstenojot attīstības sadarbības politiku.
Sieviešu aktīva pārstāvība sabiedrībā, starptautiskajos procesos un miera uzturēšanā nav tikai ANO darbakārtības jautājums. Dzimumu līdztiesība ir pastāvīga prioritāte arī Eiropas Savienības (ES) vērtību kodolā, tā ir iekļauta visās ES politikas jomās. Līdzīgā veidā sieviešu un bērnu aizsardzība bruņotajos konfliktos ir NATO politikas stūrakmens NATO operācijās un misijās.
Latvija var lepoties ar izciliem rādītājiem sieviešu pārstāvības jomā. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir strauji progresējusi, un 2019. gada pētījumā “Sievietes, bizness un jurisprudence” Pasaules Banka atzina Latviju par vienu no sešām valstīm pasaulē, kas likumdošanā nodrošina pilnīgu dzimumu līdztiesību – līdzās Beļģijai, Dānijai, Francijai, Luksemburgai un Zviedrijai.(2) Savukārt ES dzimumu līdztiesības indeksā, kas vērtē situāciju plašākā kontekstā, Latvija ar 59,7 punktiem no 100 punktiem 2019. gadā ierindojās 18. vietā.
Lai gan apzināta dzimumu līdztiesības politikas īstenošana ir Latvijas politiskajā darbakārtībā kopš 1990. gadu sākuma,(3) dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesību veicināšana Latvijas sabiedrībā nav tikai mūsdienu fenomens – jau 19. gadsimta 90. gados latviešu dzejniece un dramaturģe Aspazija uzsvēra sieviešu līdzdalības nozīmi sabiedrībā, kā arī cīnījās par sieviešu tiesībām uz augstāko izglītību. Vēsturiski balsstiesības sievietēm Latvijas teritorijā bijušas jau 1905. gadā, gadu ātrāk nekā Somijā, kas tikusi uzskatīta par pirmo zemi Eiropā, kurā sievietēm ļāva vēlēt. Jau 1999. gadā par pirmo Latvijas prezidenti kļuva sieviete, un pēdējā Saeimas sasaukumā Latvija var lepoties ar vēsturiski lielāko sieviešu skaitu – 31. Vadošos amatos Latvijā strādā 46% sieviešu (salīdzinoši – ES vidējais rādītājs ir 34%). 82% Latvijas tiesnešu ir sievietes. Latvija ir viena no valstīm, kuras Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) sievietēm nav ierobežojumu ieņemt jebkāda līmeņa amatu. 2018. gada nogalē pirmo reizi Latvijā par NBS kapelāni sievieti kļuva Estere Pumpura, savukārt 2020. gadā par Latvijas rezidējošo militāro atašeju ārvalstīs (ASV) kļuva Ilze Žilde, kura ir pirmā sieviete pulkvede Latvijas bruņotajos spēkos.
Latvija var lepoties ar virkni aktīvu un harizmātisku sieviešu starptautisko organizāciju augstākajos amatos. Pēdējā gada laikā Latvijas pārstāves Ilze Juhansone, Baiba Braže un Ilze Brands-Kehris ir izvēlētas ES, NATO un ANO vadošajos amatos. Tas ir augstākais novērtējums profesionālismam un starptautiskajai kompetencei. Latvijas diplomātiskajā dienestā šobrīd strādā 347 sievietes (61% no kopējā darbinieku skaita), un 40% Latvijas vēstnieku ir sievietes.
Kādā veidā Latvijas sieviešu pārstāvības teicamos rādītājus attiecināt uz Latvijas ārpolitiku? Latvijas pieredze un labie rādītāji sieviešu aktīvā rīcībā un pārstāvībā ir priekšnoteikums un iespēja Latvijai aktīvi pozicionēties dzimumu līdztiesības jautājumā un “Sievietes, miers un drošība” tematikas veicināšanā starptautiski nozīmīgākajos starptautiskajos formātos – ANO, ES, NATO, EDSO, OECD.
Starptautiskās krīzes, tostarp Covid-19 pandēmijas laikā, ir parādījušas gan proporcionāli lielāku apdraudējumu sieviešu un bērnu drošībai konflikta situācijās, gan arī apliecinājušas, ka sievietes kā sabiedrības virzītājspēks izpaužas tieši sarežģītajos notikumos. Kā piemēru var minēt Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku, kura pieteikusi jaunu pagrieziena punktu mūslaiku Baltkrievijas vēsturē un kļuvusi par pārmaiņu simbolu.
Pēdējo gadu laikā globālā drošības situācija ir nesusi vairākus ievērojamus izaicinājumus – starpvalstu konflikti kļūst sarežģītāki, ieilgst un arvien vairāk saistīti ar globālām problēmām. ANO Drošības padomes sāktās “Sievietes, miers un drošība” tematikas darbakārtība ir atbilde uz vairākām samilzušām problēmām, nesot jaunas vēsmas un pārmaiņas. Latvija ir pievienojusies Kanādas vadītajai “Sievietes, miers, drošība” draugu grupai un atbalsta ANO iniciatīvas šajā tematikā.
Ārlietu ministrijas vadībā izstrādātais Latvijas Nacionālais rīcības plāns ANO Drošības padomes rezolūcijas 1325 “Par sievietēm, mieru un drošību” mērķu īstenošanai Latvijā 2020.-2025.gadam 14. jūlijā tika apstiprināts Ministru kabinetā. Esmu gandarīta būt par vienu no šī Nacionālā rīcības plāna vēstniecēm Latvijā.(4) Rīcības plāns paredz trīs galvenos uzdevumus: sabiedrības, īpaši jaunās paaudzes, izpratnes un zināšanu veicināšanu par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu, mācības aizsardzības un iekšlietu sektoram, tai skaitā dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveidi, kā arī Latvijas pieredzes un zināšanu nodošanu tālāk.
Nacionālā rīcības plāna izstrāde ir viens no pīlāriem veiksmīgai Latvijas kandidatūrai ANO Drošības padomes vēlēšanās 2026.–2027. gadā. Tāpat šogad Latvija kandidē uz ievēlēšanu ANO Sieviešu statusa komisijā 2021. –2025. gadā. Darbs šajā komisijā dos iespēju gan valdībai, gan aktīvajam nevalstiskajam sektoram apliecināt atbalstu ANO starptautiskajai darbakārtībai.(5)
Cilvēktiesību principos un vērtībās balstīta ārpolitikas īstenošana raksturo Latvijas diplomātiju un veido platformu plašai pilsoniskās sabiedrības iesaistei. “Sievietes, miers un drošība” darbakārtība Latvijā un starptautiskajā dimensijā ir spilgts piemērs šādai pieejai. Īstenojot rīcības plānu, varam dot papildu drošību un iespējas visiem sabiedrības locekļiem Latvijā, kā arī palīdzēt ceļā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā mūsu partnervalstīm.
(1) Pekinas deklarācijas un rīcības platforma.
(3) I. Reinholde Latvia- Gender and Human Security : A view from the Baltic Sea Region, 2015
(4) Nacionālo rīcības plānu Latvijā un starptautiski popularizē tā vēstnieces, kuras pārstāv dažādu jomu pārstāvjus – ārlietu resoru, politiķus, uzņēmējdarbību, nevalstisko sektoru, bruņotos spēkus, iekšlietu sektoru.
(5) Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību veicināšana ir viens no priekšnoteikumiem ANO Ilgtspējīgas attīstības 2030 mērķu sasniegšanā. Vairāk: https://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/