2024. gada 31. augustā aprit 30 gadi, kopš pabeigta Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešana no Latvijas.
Pēc neatkarības atjaunošanas tā bija ārlietu dienesta prioritāte un priekšnosacījums pilnas valsts suverenitātes atjaunošanai un tās neatgriezeniskumam.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Apritot 30 gadiem, kopš Krievijas armija pameta Latvijas teritoriju, būtiski apzināties šī notikuma simbolisko, politisko un juridisko nozīmi, jo tas bruģēja ceļu uz mūsu valsts pilnīgu suverenitāti. Šis ceļš nebija vienkāršs – lai arī 90. gadu sākumā Krievija bija piekritusi sava karaspēka izvešanai no Austrumvācijas, Polijas, Čehijas un Ungārijas, Baltijas gadījumā divpusējas sarunas risinājās lēni. Tādēļ Baltijas valstis pieņēma lēmumu internacionalizēt šo procesu, iesaistot starptautiskās organizācijas – EDSO un ANO. Mūsu draugu un sabiedroto un šo organizāciju loma, lai aizstāvētu Latvijas intereses un sasniegtu rezultātu – atbrīvotos no Krievijas armijas, bija ļoti nozīmīga.”
Okupācijas armijas izvešanas procesā piedalījās daudzas Latvijas amatpersonas, tai skaitā diplomātiskā dienesta pārstāvji. Pateicoties viņu atdevei, neatlaidībai, prasmēm un milzīgajam ieguldītajam darbam, kā arī jautājuma savlaicīgai internacionalizācijai, iesaistot starptautisko sabiedrību, un partneru atbalstam, tika panākts valstij tik nozīmīgais rezultāts.
B. Braže norāda, ka jau 1992. gadā Baltijas valstis iesniedza ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju ar aicinājumu izvest no Baltijas valstīm Krievijas karaspēku. Šīs rezolūcijas ANO tika vienbalsīgi pieņemtas 1992. un 1993. gadā.
Pēc bijušās PSRS armijas izvešanas Latvijai līdzās pārējām Baltijas valstīm pavērās reālas iespējas turpmākai integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.
Latvijas kandidatūra ANO Drošības padomē (2026–2027)
Latvija aktīvi izmanto ANO tribīni, lai aizstāvētu nelielo valstu intereses, Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Kopš kara sākuma Baltijas diplomāti ir pauduši vairāk nekā 40 paziņojumus par Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Tas ir arī viens no apsvērumiem, kāpēc Latvija kandidē ANO Drošības padomē 2026.-2027. gadā. Latvijas kandidatūras mērķis ir panākt, lai mūsu reģionam svarīgākie jautājumi – atbalsts Ukrainai, starptautisko tiesību stiprināšana, seksuālās vardarbības konfliktos izskaušana, kiberdrošība, MI un dezinformācijas apkarošana – būtu ANO DP uzmanības lokā. Latvija dara visu iespējamo, lai ierobežotu Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju ievēlēšanu ANO institūcijās un forumos.
Latvija stingri iestājas par ANO reformām un ir vairākkārt aicinājusi nekavējoties sākt sarunas par ANO DP reformu – steidzami ir jāuzlabo ANO DP atbildība, transparence un rīcībspēja.