Ārlietu ministre Baiba Braže apstiprināšanai Ministru kabinetā Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amatā virza Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka – politiskā direktora Andžeja Viļumsona kandidatūru. A. Viļumsons šos pienākumus veic kopš 2021. gada septembra.
“Andžejs Viļumsons ir apliecinājis sevi kā pieredzējis profesionālis. Ar savu ilggadējo darbu ārlietu dienestā viņš ir sniedzis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas drošības politikā un ārpolitikā. Viņš ir Ārlietu ministrijas darbinieku cienīts, pašaizliedzīgs kolēģis, kuram piemīt vispusīgas prasmes un zināšanas,” savu lēmumu pamato Baiba Braže.
A. Viļumsonam ir ilggadēja darba pieredze diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, pārstāvot valsts intereses starptautiskajās institūcijās. Viņam piemīt labas vadītāja prasmes, izkoptas analītiskās spējas un sarunu vedēja kompetence. A. Viļumsons pārvalda angļu, vācu, krievu un franču valodu.
Andžejs Viļumsons Latvijas ārlietu dienestam pievienojās 1996. gadā. Strādājis Drošības politikas nodaļā, vēlāk kļūstot par NATO nodaļas vadītāju. Bijis pirmais sekretārs Latvijas vēstniecībā ASV, kur strādājis ar drošības politikas jautājumiem laikā, kad Latvija uzsāka pievienošanās procesu NATO. Ieņēmis Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktora amatu, vēstnieka – pārstāvja Politiskajā un drošības komitejā Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā amatu. A. Viļumsons bijis arī Ārlietu ministrijas Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktors. Iepriekš bijis Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas un plānošanas departamenta direktors.
Līdzšinējais Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs, kurš tika apstiprināts 2018. gada 10. jūlijā un valsts sekretāra amatā devis nozīmīgu ieguldījumu ārlietu dienesta pilnveidē un attīstībā, turpinās darbu ārlietu dienestā vēstnieka amatā.
Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo un trešo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē, izvērtējot ierēdņa viedokli.
Ārlietu ministrija aicinās šo jautājumu iekļaut 16. jūlija Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.